Vispārējais stāvoklis Lielās depresijas laikā 0
Ne velti Lielo depresiju dēvē par pagājušā gadsimta lielāko un nozīmīgāko katastrofu. Cilvēki cieta tik ļoti, ka to nepieredzējušajiem pat grūti iedomāties. Turklāt tas īstenojās viskroplīgākajā cilvēcisko attiecību izpausmē: kamēr lielākā daļa sabiedrības grima aizvien lielākā trūkumā, saujiņa veikli nekaunīgo zēnu ar katru dienu kļuva aizvien bagātāki.
Lielajai depresijai bija arī ievērojamas politiskās sekas. ASV tā sekmēja demokrāta Franklina Rūzvelta nākšanu pie varas. Tiesa, viņam gan neizdevās gūt acumirklīgus un pārliecinošus atkopšanās rezultātus, toties viņa valdīšana iekrita laikā, kad aizkulišu spēlētāji briedināja un kurināja Otrā pasaules kara sākumu. Tiklīdz tas bija panākts, amerikāņu tukšās rūpnīcas pārplūdināja Eiropas pasūtījumi.
Dīvaini, ka Lielā depresija beidzās tajā mirklī, kad ASV, redzot, ka PSRS uzvara karā ir nenovēršama un baidoties no padomju ietekmes zonas paplašināšanās, beidzot arī reāli iesaistījās Otrajā pasaules karā. Savukārt Eiropā Lielā depresija pastiprināja ekstrēmistisko spēku balsis, kā arī būtiski samazināja jau tajā laikā caurkritušās liberālās demokrātijas prestižu. Piemēram, kā pauž liela daļa pētnieku, Vācijā ekonomiskā krīze tiešā veidā sekmēja Hitlera nacionālsociālistu nākšanu pie varas.
