Tola “dzeja” 18
No “VNĪ” valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Tola dzejas pūra (panti izsūtīti uzņēmuma darbiniekiem):
Valsts Nekustamie Īpašumi staro.
Valsts Nekustamie Īpašumi mirdz.
Jo valde mirdz un valde staro,
Ko rada kolektīva gars un sirds.
Gan Madara, gan Andrejs staro,
Gan Jānim apkārt nimbs jau mirdz.
Kā nemirdzēt, ja budžets baro
Un skaitļu pilna plašā sirds!
Gan Aivari te biezā slānī staro.
Gan Normunds visā godībā te mirdz,
Kā nemirdzēt, ja viņu baro
Jau atkal Jāņa plašā sirds!
Te arī citi mirdz un staro –
Te Ivars, Anna, Lelde, Ģirts
Un Jolanta, un Agrita, un Andis.
Un Juta, Sintija un vēlreiz Ģirts!
Pat Ojārs liels un varens staro.
Jo visa viņa ģilde mirdz.
Kā nemirdzēt, ja viņus baro.
Nu, protams, – Jāņa plašā sirds.
Pat ir kāds slepenrūķis, kuram staro
Ap galvu oreols, jo viņa sirds
Mūs visus ikdienā un svētkos baro
Ar dāvanām, kas dučiem birst!
Un, ja vēl neminēts kāds paliek,
Kam apkārt staro viss un mirdz,
Tad ļaunā neņemiet. Jo vārdu
Ir vairāk, kā var paveikt pirksts.
