Liela brēka ar Kotdivuāras miljonāru. Lato Lapsa pēta, kā ledjajevietis VNĪ vadībā nonāca 18
Kā varēja gadīties, ka Latvijas valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotājā – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” – ļoti atbildīgā amatā tika pieņemts cilvēks, kas ne tikai pazīstams kā aktīvs sektants un bēdīgi slavenā “Jaunās paaudzes” vadītāja Alekseja Ļedjajeva domubiedrs, bet arī deklarējis milzīgus aizdevumus un aizņēmumus no nezināmām personām, turklāt nevar palepoties ar iepriekš ieņemtiem nozīmīgiem amatiem lielu uzņēmumu vadībā? Šis cilvēks – Vjačeslavs Kostigovs bija tas, kuru februāra sākumā apcietināja par “pretlikumīgu informācijas iegūšanu, kas saistīta ar valsts ekonomisko un militāro drošību”.
Drauds militārai drošībai?
Valsts policija 10. februāra pēcpusdienā paziņoja, ka Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas darbinieki “novērsuši VAS “Valsts nekustamie īpašumi” informācijas sistēmas drošības incidentu saistībā ar valsts ekonomisko un militāro drošību”. Kādā dzīvoklī Rīgā aizturētās un ar tiesas lēmumu apcietinātās personas vārds netika atklāts, bet jau tās pašas dienas rītā portāls pietiek.com bija paziņojis, ka ir aizturēts “Valsts nekustamo īpašumu” (“VNĪ”) Attīstības pārvaldes direktors Vjačeslavs Kostigovs.
Sākotnējā Valsts policijas paziņojumā valsts militārā drošība tika pieminēta pat vairākkārt – esot notikusi patvaļīga piekļuve “automatizētai datu apstrādes sistēmai, kas apstrādā informāciju, kas saistīta ar valsts ekonomisko un militāro drošību”, taču Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas izmeklētājiem izdevies “pārtraukt patvaļīgo piekļuvi, nobloķēt un pilnībā atgūt pretlikumīgi iegūto informāciju, kas saistīta ar valsts ekonomisko un militāro drošību”.
Amatpersona bija patvaļīgi piekļuvusi datubāzei, kurā atradās informācija par nekustamajiem īpašumiem, iepirkumiem un finanšu rakstura informācija, tā pēc oficiālā paziņojuma publiski paziņoja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Sokolovska.
Pēc tam gan izrādījās, ka nekāda militārā drošība nav tikusi apdraudēta tā vienkāršā iemesla dēļ, ka “VNĪ” ar šāda veida informāciju īsti nav sakara, un Valsts policija arī tagad nespēj paskaidrot, no kurienes šāda ideja par militāra rakstura informāciju vispār nākusi.
“Veicot sākotnējo tās informācijas analīzi, kurai aizdomās turamā persona varēja nesankcionēti piekļūt, konstatēts, ka dati cita starpā satur arī informāciju, kuras saturs ir saistīts ar valsts ekonomisko un militāro drošību,” tā tagad skan jau izvairīgākais Valsts policijas formulējums.
Patiesībā gan, pēc visa spriežot, notikums ir bijis diezgan banāls: pārbaudes laiku neizturējušais V. Kostigovs pēc uzteikuma saņemšanas devies uz savu darba kabinetu, lai no darba datora pārsūtītu savu dienesta elektroniskā pasta saraksti uz privāto adresi. To konstatējuši “VNĪ” darbinieki, kas tad arī informējuši Valsts policiju.
“Tika pārsūtīti budžeta dokumenti, projektu apraksti, informācija par personālu, par “VNĪ” darba plāniem. Uzsveru – tā nav klasificēta informācija. Tā ir informācija dienesta lietošanai un nesatur valsts noslēpumu,” tā tagad oficiāli vēsta “VNĪ” valdes priekšsēdētājs, kādreizējais Galvenās muitas pārvaldes direktors Mārtiņš Tols.
Saskaņā ar M. Tola skaidrojumu V. Kostigovs, kuru gan viņš dēvē tikai par “personu”, pārbaudes laiku neesot izturējis gan tāpēc, ka pārkāpis iekšējos darba kārtības noteikumus par dokumentu apriti, darba disciplīnas un arī ētikas noteikumus, gan tāpēc, ka pārbaudes laikā konstatētas “pazīmes, ka šī persona neatbilst noteiktajām prasībām”.
Taču M. Tola ļoti vispārīgie skaidrojumi nesniedz atbildi uz jautājumu – kā vispār tāda neikdienišķa personība kā V. Kostigovs varēja nokļūt augstajā un atbildīgajā “VNĪ” amatā.
