Liekulība un ļauns prieks? 12 pazīmes, ka tevi apskauž 0
Nereti mums līdzās ir cilvēki, kuriem mūsu panākumi ir kā skabarga acī. Tam iemesls – banāla cilvēciska skaudība. Skaudīgie cilvēki cieš no mazvērtības kompleksa un neticības savām spējām, tāpēc viņus kaitina citu sasniegumi un panākumi. Turklāt skauģi var izskatīties kā labvēlīgi noskaņoti cilvēki, kuri priecājas par jums.
Patiesībā viņi ir greizsirdīgi uz citu panākumiem, un dusmās var pat nodarīt kādu nopietnu kaitējumu. Lapa themindsjournal.com apkopojusi pazīmes, kas ļaus saprast, ka tevi vairāk vai mazāk slepeni apskauž.
1. Atdarināšana
Cilvēks, kurš dedzīgi apskauž tavus karjeras panākumus, attiecības ar mīļoto vai ģimeni, apģērbu utt., neapzināti mēģinās tevi kopēt. Turklāt viņš var to darīt tik akli un apsēsti, ka pats pat nepamanīs, kas notiek.
Kuram gan patīk, ka zog viņa idejas, stilu, dzīvi? Taču tā vietā, lai dusmotos (tev ir uz to tiesības, tas ir normāli), labāk darīt zināmu šim cilvēkam, ka viņam derētu atrast pašam savu vietu dzīvē. Paskaidrot, ka viņam ir daudz lielāka iespēja gūt panākumus, neizliekoties par kādu citu.
2. Liekulīgi komplimenti
Skaudīgs cilvēks apbērs tevi ar komplimentiem, slavēs un izcels visos iespējamos veidos. Pietiks pagriezt viņam muguru, kā viņš sāks nosodīt tevi, kritizēt un stāstīt visādas muļķības.
Tā vietā, lai atzītu savu skaudību un mēģinātu atbrīvoties no šīm emocijām, šādi cilvēki mēģinās izlikties, ka viņiem ir vienalga.
Tāpat vien, pateica dažus vārdus…
Nekad nenolaidies līdz viņu līmenim. Ja viņi ir pelnījuši uzslavu, paslavē. Galu galā, tu jau neesi viņi, vai ne?
3. Citu cilvēku panākumu noniecināšana
Skauģi nepārtraukti cenšas noniecināt, samazināt to nozīmīgumu vai pat noliegt citu cilvēku sasniegumus. Viņi neatsakās pat no tādām metodēm kā meli un tenkas.
Atceries, ka strīdēties ar viņiem vai mēģināt kaut ko pierādīt ir lieka laika izšķiešana. Viņi ar putām uz lūpām pierādīs savu taisnību, bet tev atliks tikai nervozēt. Dari savu darbu un vismazāk uztraucies par to, ko viņi runā par tevi aiz muguras.
