Strīķe KNAB vairs nestrādā, bet viņai veltītos grozījumus nolikumā tomēr pieņem 2
Ministru prezidente Laimdota Straujuma un tieslietu ministre Baiba Broka neuzskata, ka valdība, pieņemot grozījumus tiesību aktā, lai novērstu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka un viņa vietnieces savstarpējo konfliktu, radījusi nebijušu precedentu valsts pārvaldē. Ministru kabinets pat nediskutēja par labojumiem KNAB nolikumā, jo tos bija pasūtījis toreizējais valdības vadītājs Valdis Dombrovskis kopā ar savu juridisko padomnieci Sandru Bukani un pasūtījums bija jāizpilda. To izdarīja Valsts kanceleja formāli noorganizētajā darba grupā, kuru vadīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš man atzina, ka pats savā iestādē nespējot iedomāties KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka radītajai līdzīgu situāciju, proti, ka prokurori sāk neņemt vērā ģenerālprokurora rīkojumus. “Tas ir lieks papīrs (KNAB nolikuma labojumi. – M. L.), kas nekādu skādi nenodarīs. Tagad ir precīzi pateikts, ka KNAB vadītājs drīkst kontrolēt operatīvo darbu – vietniekam ir jāinformē priekšnieks par biroja lietvedībā esošu krimināllietu un operatīvās uzskaites lietu virzību.”
Interesanti bija pasekot Tieslietu ministrijas savdabīgajam domu gājienam. Pirmajā KNAB nolikuma labojumiem pievienotajā atzinumā ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina raksta, ka KNAB priekšnieks nosaka biroja centrālā aparāta amatpersonu un darbinieku, kā arī teritoriālo nodaļu vadītāju pienākumus, tiesības un uzdevumus. Ierēdne izsaka šaubas, vai kompetenču noteikšana biroja priekšnieka vietniekiem atbilst KNAB likumam. Bet pēc neilga laika ministrija tomēr “izlabojusi” pati savu viedokli, papildinot projekta anotāciju no sērijas, “kā melnu pataisīt par baltu”: “Ar terminu “kompetence” ir jāsaprot attiecīgās amatpersonas darbības joma. Savukārt amatpersonas pienākumi, tiesības un uzdevumi tiek noteikti, lai efektīvi risinātu savas jomas (kompetences) jautājumus.”
Tieslietu ministre Broka sacīja, ka “valdības pienākums ir reaģēt uz konflikta situāciju KNAB, ieviešot tādu kārtību un spēles noteikumus, kas nedod pamatu spekulācijām”. Viņa atzina, ka, “pieņemot šos noteikumus, nekādā ziņā netiek samazināta KNAB vadītāja atbildība par biroja darbību kopumā. Šāds detalizēts regulējums ir nepieciešams, lai novērstu iespēju interpretēt, kas kuram jādara”. Ministre izvairījās skaidri un nepārprotami pateikt: valdības pieņemtais tiesību akts tapis nevis kaut kādu mistisku personāliju dēļ, bet gan konkrēti vietniecei Jutai Strīķei (patlaban Strīķe tiesājas par atjaunošanu amatā), kura nepildīja sava priekšnieka Streļčenoka rīkojumus. B. Broka atrunājās, sakot, ka “šo tiesību aktu nerakstīja konkrētām personālijām, bet tas darīts sistēmas labad, lai nākotnē nepieļautu šāda veida interpretācijas un strīdus”.
Arī valdības vadītāja L. Straujuma, kuras pārraudzībā atrodas KNAB, ir pārliecināta, ka valdības iejaukšanās parlamenta iecelta iestādes vadītāja kompetencē nav nekas neierasts, īpašs un nepieņemams valsts pārvaldē. L. Straujuma: “Ar šiem Ministru kabineta grozījumiem mēs atrisinām to juridisko problēmu, uz kuras pamata bija vērojams konflikts priekšnieka un vietnieku attiecībās.”
