Liekie studenti: ceturtā daļa britu izsniegto studiju kredītu nekad netiks atmaksāta 0
“Viens no četriem studentiem, kas studē “mikimausu kursos”, vēlāk neiegūs labi apmaksātu darbu. Galu galā viņu neatmaksātos studiju kredītus nāksies atmaksāt nodokļu maksātājiem,” vēsta britu tabloīda “Dailymail” virsraksts, taču BBC neatpaliek ar “Pārāk daudziem studentiem universitātes sola neiespējamo”.
Tā secināts nupat publicētajā britu neatkarīgās domnīcas “Onward” pētījumā, kur analizēti oficiālie Apvienotās Karalistes (AK) Izglītības departamenta dati.
Domnīca brīdinājusi valdību, ka nepieciešams rīkoties, lai izbeigtu “alkatīgo universitāšu grādu izpārdošanu”.
Humanitāro studentu pārprodukcija
Pētījums apstiprina jau sen zināmo patiesību, ka britiem ir milzīga universitāšu grādu īpašnieku pārprodukcija modes, mākslas, mūzikas, aktiermākslas, kino un citās humanitāro zinātņu jomās. Boltonas universitāte ir pašā topa apakšā ar vidējo algu 16 579 mārciņas (18 500 EUR) sievietēm radošajās mākslās, filozofijā un angļu valodā, savukārt vīriešiem vissliktākās prognozes ir, beidzot Līdsas mākslas koledžu, kur alga var būt 17 725 (19 770 EUR) mārciņas gadā.
Vismazāk pieprasītas vīriešiem ir radošās mākslas un angļu valoda. Šādas algas AK saņem pašu vienkāršāko darbu darītāji, tā ir teju minimālā alga. Salīdzinājumam – ekonomikas studiju beidzēji 10 gadus pēc universitātes atstāšanas pelna vidēji 48 000 (53 540 EUR) mārciņu gadā, kas ir ļoti laba alga, taču pagājušajā gadā ekonomiku vēlējās studēt tikai 24 000, toties radošās mākslas, kur lielākais zemo pelnītāju īpatsvars, studēja veseli 126 000.
Universitātes slēpj patiesību
Lai arī universitāšu pasniedzēji uzstāj, ka beigšana nodrošina veiksmīgu karjeru, tomēr realitātē daļa studentu tā arī nekad netiek pie labi apmaksāta darba savā profesijā.
Tas nozīmē, ka viņi arī nekad neatmaksās savus studentu kredītus, kas pēc 30 gadiem tiek dzēsti tā vai tā, galu galā par bezjēdzīgajām studijām nākas maksāt sabiedrībai.
Studiju kredītu izsniegšanas sistēma katrā ES valstī ir atšķirīga, un, lai arī AK studentiem studiju finansēšanas sistēma ir grūti izprotama, tomēr gan pašmāju, gan ārzemju studentiem finansējumu mācībām un bieži vien arī dzīvošanai dabūt ir salīdzinoši viegli, un arī atmaksāšanas noteikumi ir ļoti saudzīgi.
Vils Taners, domnīcas “Onward” direktors, komentē: “Britu studentu kredītu sistēma ir balstīta uz solījumu, ka studiju beidzēji vienmēr pelnīs vairāk nekā viņu vienaudži, kuri universitāti neapmeklē. Taču oficiālā statistika skaidri rāda, ka šis solījums nav patiess vismaz ceturtdaļai studentu.” Studentiem ir iespējams aizņemties līdz 9250 mārciņām (10 317 EUR) gadā studijām, var arī iegūt papildu aizņēmumu dzīvošanas izmaksu segšanai.
Pēc 30 gadiem studiju kredīti tiek dzēsti
Līdzko beidzējs sāk pelnīt 25 000 mārciņu (27 885 EUR) gadā, no pārsnieguma 9% jāsāk atmaksāt studiju kredīta dzēšanai 30 gadu garumā, ja vien kredīts netiek atdots ātrāk. Galvassāpes sagādā ne tikai pašmāju studenti, bet arī ārzemju studenti, kuri arī var iegūt britu studentu kredītus, taču, piemēram, 2017. gadā nebija atmaksājuši 1,2 miljardus mārciņu (1,3 miljardus eiro).
Vidēji katrs uz ārzemēm aizbraukušais students ir parādā 15 000 mārciņu (16 761 EUR). 49 000 studentu ārzemēs nepelna pietiekami, lai sāktu kredītu atmaksāt, 17 600 maksājumus kavē, bet 12 100 studentu nemaksāšanas iemesls nav zināms. 21 800 no tiem ir studenti no ES valstīm, kas pametuši valsti nesamaksājot.
Aptuveni 400 ārzemju studentu mēnesī gluži vienkārši no studijām pazūd.
Lielākie parādnieki ir Austrālijas studenti – 9900, tam seko Kipra – 5900 un ASV – 5800. Lietuva “topā” ir ar salīdzinoši mazāku skaitu – 1200. Kopā studentu parādi ir tiešām iespaidīgi – 76 miljardi māciņu (84,77 mljrd. EUR).
Ko darīt?
Pētījuma autori iesaka sarežģīt piekļuvi tiem kursiem, kas dod zemu ekonomisko vērtību, piemēram, ļaujot tikai tām universitātēm prasīt pilnu maksu par studijām, kuru beidzēji spēj iegūt labi apmaksātu darbu, tāpat mudināt studentus apgūt tehniskās profesijas, kā arī piešķirt nodokļu atvieglojumus tiem, kuri studiju kredītu sākuši atmaksāt.
UZZIŅA
18–25% britu universitāšu beidzēju iegūst grādus, kas vēlāk dzīvē nespēj nodrošināt pietiekamu algu, lai spētu atmaksāt 50 000 mārciņu (55 771 EUR) studiju kredītu.
2015./2016. mācību gadā 40% beidzēju ieguva profesijas, kur vidējie ienākumi ir mazāki par minimālo gada algu. Katru gadu ir 134 000 studentu, kuri pat 10 gadus pēc universitātes beigšanas neko nemaksās.
20% studentu piecus gadus pēc universitātes beigšanas pelna mazāk, nekā būtu varējuši pelnīt, ja studiju vietā izvēlētos doties stažēties attiecīgajā profesijā.
44% aptaujāto uzskata, ka “pārāk daudz studentu apmeklē universitātes”. 25% uzskata, ka nepietiekami daudz studentu dodas mācīties.
