Maskava piesūta rēķinu 1
Baltkrievijas ekonomikas problēmas gan vairo neapmierinātību ar Lukašenko izraudzīto kursu, un ekonomisti brīdina, ka Baltkrievijas tautsaimniecības modelis nav ilgtspējīgs. “Ekonomikas attīstības un iedzīvotāju ienākumu ziņā mēs jau esam atpalikuši no Igaunijas, Polijas, Čehijas un citām kādreizējā sociālistiskā bloka valstīm, kas veikušas pāreju uz tirgus ekonomiku un demokrātiju. Gribētos cerēt, ka mūsu valsts nepārvērtīsies par tādu kā Eiropas pievārtes Kubu,” spriež baltkrievu ekonomists Leonīds Zlotņikovs.
Baltkrievijas ekonomika ilgstoši ir balstījusies uz lētas naftas un gāzes piegādēm no Krievijas, bet Kremlis pēc Krimas un Sīrijas avantūrām, kā arī Rietumu sankcijām vairs nevar atļauties uzturēt baltkrievu draugus. Krievijas amatpersonas vēsta, ka piecu gadu laikā Baltkrievija uz subsīdiju rēķina ietaupījusi vismaz 22 miljardus dolāru. Lukašenko gan nācis klajā ar saviem aprēķiniem un paziņojis, ka vienotais tirgus ir izdevīgāks Krievijai un patiesībā Maskava būtu parādā Minskai.
Lukašenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins nekad nav bijuši cieši draugi, bet pēdējā gada laikā abu attiecības kļuvušas manāmi saspīlētas. Maskavas sašutumu izraisīja Lukašenko lēmums atļaut Eiropas Savienības un ASV pilsoņiem īslaicīgi uzturēties Baltkrievijā bez vīzas. Krievija uz to atbildēja ar robežkontroles atjaunošanu uz Baltkrievijas robežas, kā arī sāka pastiprināti kontrolēt preču plūsmu no Baltkrievijas. Tā kā Krievijā sankciju dēļ aizliegts ievest daudzus rietumvalstīs ražotus pārtikas produktus, apķērīgi uzņēmēji izmantoja iespēju tirgot šīs preces kā “Baltkrievijā ražotu” produktu.
Lai gan Lukašenko labi apzinās, ka viņa režīms ir atkarīgs no Krievijas, tomēr vairākos jautājumos viņš uzdrošinājies ieturēt neatkarīgu kursu. Piemēram, Minska nav atzinusi Kremļa atbalstītās Abhāzijas, Dienvidosetijas, Doņeckas un Luhanskas separātistu republikas.
