Liekēži saceļas pret Lukašenko 1
Bijušais sovhoza priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko ir pieradis cīnīties pret “liekēžiem un parazītiem”, bet šoreiz viņam sanāca nedaudz pārrēķināties, ieskaitot parazītu rindās simtiem tūkstošu Baltkrievijas iedzīvotāju. Daudzi no viņiem izgāja ielās, lai protestētu pret valdības ieviesto “liekēžu nodokli”, un šīs protesta akcijas kļuvušas par pēdējo gadu lielāko izaicinājumu Lukašenko režīmam, kam jau tāpat pietiek citu problēmu, sākot no ekonomikas stagnācijas līdz pat saspīlējumam attiecībās ar Krieviju.
“Ne jau protesta akcijas apdraud Lukašenko režīmu, bet gan vispārējais tautas noskaņojums,” stāsta baltkrievu opozīcijas politiķis Aleksandrs Milinkevičs, kurš savulaik pats kandidēja uz Baltkrievijas prezidenta amatu. “Agrāk opozīcijas rīkotās protesta akcijas bija vairāk balstītas uz vērtībām: cilvēki iestājās par brīvību, godīgumu, taisnīgumu. Savukārt tagadējiem protestiem ir vairāk sociāls raksturs.”
Tauta nokaitināta
Baltkrievijas ekonomikai šis nav tas veiksmīgākais laiks, tomēr Lukašenko negrasās atkāpties no saviem solījumiem: jau šogad panākt, lai Baltkrievijā pilnībā tiktu novērsts bezdarbs un vidējā alga sasniegtu vismaz 500 dolāru (ap 470 eiro) mēnesī. Pagaidām ar šo mērķu sasniegšanu diez ko labi nesokas: algas turpina kristies, pašlaik vidējā alga ir nedaudz virs 700 Baltkrievijas rubļu (ap 350 eiro mēnesī), galvaspilsētā Minskā tā ir lielāka, ap 1000 rubļu (500 eiro) mēnesī. Saskaņā ar oficiālo statistiku bezdarba līmenis ir zemāks par 1%, taču faktiskais bezdarbs ir vismaz 5,8% līmenī.
Lukašenko jau pirms pāris gadiem parakstīja tā saukto liekēžu dekrētu, kas paredzēja ieviest īpašu nodokli par izvairīšanos no darba. Baltkrievijas iedzīvotājiem, kas gada laikā vismaz pusgadu nav strādājuši algotu darbu, par šādu “parazītismu” jāsamaksā ap 230 eiro liels nodoklis. Kad varas iestādes sāka ķerties pie nodokļa piemērošanas, izrādījās, ka “liekēžu nodoklis” jāmaksā arī daudziem baltkrieviem, kam patiesībā ir pamatots iemesls, kādēļ viņi nevar strādāt algotu darbu. Piemēram, pret nodokli protestēja māmiņas ar bērniem, kas jaunāki par septiņiem gadiem, kā arī cilvēki, kas ģimenes apstākļu dēļ spiesti uzņemties slimo tuvinieku kopšanu.
Galu galā rēķins par “liekēžu nodokļa” nomaksu tika piemērots ap 470 000 cilvēku (Baltkrievijā ir 9,5 miljoni iedzīvotāju). Lai gan par izvairīšanos no šā nodokļa draudēja pat 15 diennakšu arests, nodokli samaksāja tikai 54 000 “liekēžu”. Daudziem vienkārši nebija tādas naudas, ko iemaksāt valsts kasē.
Sapratis, ka šoreiz pāršāvis pār strīpu, Lukašenko piekrita mīkstināt likuma prasības, tomēr valstī jau bija sākušās masveida protesta akcijas pret viņa īstenoto politiku. Lielākie protesti notika 25. martā, kad baltkrievu opozīcija svin neoficiālo valsts neatkarības dienu; Minskā varas iestādes aizturēja ap 700 protestētāju. Viena no protesta akcijas dalībniecēm atzina: iziet ielās un protestēt pret Lukašenko režīmu ir bail, bet neiet būtu kauns.
Pagaidām gan neizskatās, ka protesti varētu novest pie varas maiņas Baltkrievijā. “Lukašenko režīms gadu gaitā ir attīstījis spēju vērsties pret opozīciju un saglabāt varu,” secina Austrumeiropas politisko pētījumu centra eksperts Māris Cepurītis. Tam piekrīt arī Alfreds Čepānis, kurš savulaik vadīja Latvijas un Baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrību. Pēc viņa domām, Lukašenko pats nekad neaizies no amata, viņu varēs tikai piespiest pamest posteni. “Lukašenko ir pie varas jau gandrīz 23 gadus, un viņam ir nedaudz sakāpis galvā. Tā notiek ar jebkuru cilvēku, kurš tik ilgi bijis amatā. Pat rakstot vēstules saviem tuviniekiem, viņš parakstās kā “Jūsu prezidents”. Taču viņa pozīcijas vēl ir diezgan stipras. Baltkrievijā ir ļoti daudz cilvēku, kas atbalsta Batjkas īstenoto politiku,” stāsta Čepānis.
