Ilze Kuzmina: Muižniece līdztekus “ugunsgrēka dzēšanai” veikusi arī darbus, kas no malas pat izskatās pēc kontrrevolūcijas 15
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece amatā ir ceturto mēnesi un līdztekus “ugunsgrēka dzēšanas” pasākumiem saistībā ar kovidpandēmiju veikusi arī citus darbus, kas no malas pat izskatās pēc kontrrevolūcijas.
Kaut arī valsts sekretārs nav politiska amatpersona, bet augstākais ierēdnis ministrijā, drīz vien pēc A. Muižnieces stāšanās amatā iepriekšējās ministres Ilgas Šuplinskas apstiprinātais valsts sekretārs Jānis Volberts savu krēslu atstāja.
Nu tapis zināms, ka tajā atgriezīsies Līga Lejiņa, ko I. Šuplinska, nebūdama apmierināta ar ierēdnes darbu, bija “aizrotējusi” uz citu iestādi.
Tiesa, L. Lejiņa izraudzīta konkursā, kura komisijā nav bijusi ne esošā ministre, ne kāds no viņas biroja, tomēr no malas izskatās tā, ka I. Šuplinska pārkrāsoja ministrijas fasādi, bet A. Muižniece krāso pa vecam.
Taču ierēdņi tāpat kā pandēmijas nāk un iet. Ir arī stabilākas vērtības, piemēram, skolu finansēšanas un skolotāju algu aprēķināšanas modelis, kas, reiz pieņemts, ar nelielām modifikācijām parasti darbojas gadus desmit.
Tā ka līdzšinējais modelis “Nauda seko skolēnam” nav ideāls: skolas ieinteresētas veidot milzīgas klases, tāpēc labākās skolas uzblīst, kamēr vājākās novājinās vēl vairāk. Veidojas skolu noslāņošanās.
Vienlaikus ir skolas, kas pielāgojušās aizvien mazākajam finansējumam, atradušas skolotājus, kas gatavi strādāt pusslodzi un pat vēl mazāku slodzi par ļoti mazu samaksu, lai tikai būtu ierastais darbiņš ierastajā vietiņā. Rezultātā skolu tīkls netiek kārtots tik aktīvi, kā izglītības politikas veidotāji gribētu.
Pārāk sarežģīts ir skolotāju atalgojuma aprēķināšanas mehānisms, visu papildpienākumu uzskaitīšana un tarificēšana. Nav šaubu, ka jauns modelis būtu vajadzīgs.
Iepriekšējās ministres laikā darba grupa gadu strādāja, izstrādājot jaunu modeli, ko varētu nosaukt par “nauda seko klasei”. Tam bija pozitīvie aspekti: skolas vairs nebūtu ieinteresētas veidot milzu klases, jo lielai klasei sekotu vienāda naudas summa, vienalga, vai tajā būtu 24 skolēni vai 34.
Taču, lai īstenotu šo modeli, izglītības sistēmā vajadzēja ieguldīt ļoti lielu papildu finansējumu. Tas ļoti nepatīkot premjera partijas biedram finanšu ministram Jānim Reiram. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc, izglītības ministram nomainoties, ministrijas iekšienē tapa vēl divi finansēšanas modeļi.
Viens – ļoti līdzīgs jau iepriekš tapušajam, jo nauda arī sekotu klasei, tikai uz pašvaldību, nevis tieši uz skolu.
Savukārt otrs jaunais modelis būtībā saglabā principu “Nauda seko skolēnam”. Tikšot gan par jaunu rēķināts, cik tad eiro katram jāseko un valsts finansējums skolotāju algām tiks nodots pašvaldībām, nevis uzreiz skolai. Tas vietvarām ļaušot uzņemties pilnu atbildību par skolu tīklu. Modelis vismaz pagaidām tā arī nosaukts – “Skolēns pašvaldībā”.
Taču arī pirms vairākiem gadiem nauda skolēnam sekoja vispirms uz pašvaldībām, kas dotēja mazās skolas uz lielo rēķina. Tagad tā vairs nenotikšot, jo pašvaldības ir apvienotas.
Jācer, protams, ka lēmumi tiks pieņemti visa apvienotā novada interesēs un nebūs tā, ka skolas tiks saglabātas vien tur, kur strādā un mācās novada jaunajai vadībai “savējie”.
Atšķirībā no iepriekš minētajiem modeļiem vismaz pagaidām te netiek piedāvāti īpaši nosacījumi pierobežai, kaut, protams, kā jau ierasts, Rīgas skolēnam sekotu vismazāk naudas, bet maz apdzīvoto novadu skolēns būtu “visdārgākais”.
Arī šo modeli sola finansēt no ietaupījuma, kas radīšoties, kārtojot skolu tīklu. Taču skaidrs, ka ar to nepietiks. Aplēsts, ka iepriekšējā mācību gadā, reorganizējot 19 vidusskolas vai mainot tām izglītības pakāpi, tika ietaupīts pusmiljons eiro.
Tas gan tāpat aiziet līdzi skolēniem uz citām skolām un var tikt pilnībā izmantots pedagogu algu celšanai vien tad, ja skolās, kur pieaug skolēnu skaits, nepieaug pedagogu likmju skaits.
Kopumā līdz 2024. gadam šis modelis papildus prasītu 33,5 miljonus eiro, kamēr iepriekšējie divi 73 vai pat 92 miljonus eiro.
Par to, ka tieši lētākais modelis Izglītības un zinātnes ministrijā tiek uztverts kā potenciāli tālāk virzāmais, liecina tas, ka informatīvajā ziņojumā par iespējamiem finansēšanas modeļiem par šo jau detalizētāk skaidrots, kā tas ietekmētu pašvaldības, ja tiktu ieviests no nākamā gada 1. septembra.
Ja būšot sociālo partneru un valdības atbalsts, būšot atkal jauna darba grupa, kas nu jau detalizētāk strādās pie šī modeļa.
Nevar pārmest, ka tiek meklēti lētākie un optimālākie risinājumi un ka katrs ministrs nāk ar savām idejām, bet, lai mazāk nekā gada laikā pagūtu izstrādāt un ieviest jaunu modeli kvalitatīvi, būs jāizveido turbo darba grupa.
Realitātē, visticamāk, būs kārtējā steiga un ugunsgrēku dzēšana izglītības nozarē… Tāda tās jaunās bildes cena.
