APTAUJA 5
Kā vērtējat Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi?
Baiba Sipeniece-Gavare, televīzijas un radio raidījumu vadītāja, svētkos piedalās divi bērni: “Mana vecākā meita spēlē čellu Pāvula Jurjāna mūzikas skolas simfoniskajā orķestrī, bet jaunākā meita dejo Jūrmalas sākumskolas deju kolektīvā. Koncerts “Līdz varavīksnei tikt” bija brīnišķīgs! Dziesmu svētki ir milzīgs notikums neatkarīgi no tā, vai tie ir pieaugušo svētki vai bērnu. Apbrīnoju cilvēkus, kas tos organizē. Taču esam neizglītoti, runājot par aizvakar ģenerālmēģinājuma laikā notikušo, jo bērni var ģībt dažādu iemeslu dēļ. Bērnus baroja lieliski! Tiem, kuri sociālajos tīklos ievietojuši bildes ar desas lunķi un pusbēdīgām desas šķēlītēm, vajadzētu paskatīties, ko bērns pats izvēlas paņemt ēdienreizē. Protams, viņš neizvēlas biezpienu vai olas, bet paņem skumīgu gurķu maizi. Saprotu, ka ministrijai lēmums atcelt gājienu nāca smagi. Ko tur liegties – mūsdienās bērni ir fiziski vājāki. Gudri vecāki nevis vaino organizatorus, bet apdomā, vai nav jāierobežo sēdēšana pie datora. Žēl par to, kas tagad notiek sociālajos tīklos. Labāk padomājiet, kā jūs varētu palīdzēt bērniem. Ja tavs bērns nav fiziski sagatavots, nevajag viņu sūtīt uz svētkiem.”
Arnis Šķēls, Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs: “Aizvakar naktī pēc Mežaparkā notikušā visu Gulbenes novada kolektīvu vadītāji sapulcējās sanāksmē, lai lemtu, vai iet svētdienas rītā gājienā. Tobrīd no svētku organizatoru puses vēl nebija nekāda skaidra vēstījuma. Tikai rīta pusē pirms trijiem uzzinājām, ka oficiāli gājiens atcelts, bet nekādas citas informācijas nebija. Saprotot, ka nevaram nodrošināt bērnu drošību – arī viens gulbenietis pēc ģenerālmēģinājuma tika aizgādāts slimnīcā –, nolēmām gājienā nepiedalīties, neraugoties uz to, ka mūsu novads svētkos ir ražīgi pārstāvēts – no Gulbenes piedalās 33 kolektīvi. Īpaši sarūgtināti ir mūsu dejotāji, kas bija labi atpūtušies un, gājienu gaidot, speciāli palika Rīgā. Ja nebūtu bijis tāda informācijas vakuuma, mēs – kaut vai daļa no mūsējiem – to noteikti būtu darījuši.”
Megija Vēvere, dzied Pumpuru vidusskolas 5. – 9. klašu meiteņu korī: “Šie ir mani pirmie Dziesmu svētki. Liels prieks, ka latviešiem ir šāda tradīcija un ka arī skolēni to var turpināt. Neraugoties uz Noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā notikušo un to, ka ēdināšana nav tā labākā, kopā ar savu kori ļoti labi pavadu laiku. Žēl tikai, ka ar kori nedevāmies svētku gājienā.”
Arvīds Platpers, virsdiriģents: “Mani pārsteidz paziņojumi, ka bērni esot pārguruši un tādēļ ģībuši. Iepriekšējos svētkos mums bija pat 34 dziesmas, šoreiz tikai 26. Koncerta ilgums ar visām runām ir divas stundas un 45 minūtes, arī tas nav pārlieku daudz. Zinu, ka kopumā pie mediķiem svētku nedēļā ar visādām nelielām vainām pieteicies mazāk bērnu nekā iepriekšējos svētkos. Taču 11. jūlija vakarā strauji mainījās ārā temperatūra – tā nokritās par septiņiem grādiem. Pēc kādas ceturtās dziesmas saule aizgāja aiz estrādes, un uz tās kļuva auksts, un tas, manuprāt, ir viens no sliktās dūšas cēloņiem. Otrkārt, man liekas, nebija pareizi, ka mediķi atradās augšā un nāca no turienes pie palīgā saucējiem. Ja dakteri būtu nākuši no pirmās rindas, bērni viņus redzētu, pašķirtos, un nerastos tā nepatīkamā sajūta, ka no augšas kāds nāk un tevi pastumj, vēl kāds kliedz, bļauj… Un, treškārt, jau tradicionāli nevaram atrisināt ēdināšanas problēmu. Igaunijā visos dziesmu svētkos pie estrādes ir lauku virtuves ar karstu zupas šķīvi. Pie mums noteikumi to aizliedz!”
Linda Riekstiņa no Rīgas: “Es šajā situācijā viskritiskāk vērtēju izglītības un zinātnes ministres Seiles rīcību, paziņojot, ka gājiens ir atcelts, bet drīz pēc tam organizatoriem pavēstot – “kas grib, lai iet”. Kā jutās tie bērni, skolotāji un vecāki, piemēram, no Pierīgas, kuri nolēma, ka neies gājienā, bet no rīta deviņos televīzijā ierauga, ka gājiens notiek un tā priekšgalā iet Valsts prezidents un Saeimas priekšsēdētāja! Daudzi skrēja pa galvu, pa kaklu, lai tomēr piedalītos gājienā. Pati arī redzēju gājienu – žēl bija Babītes novada bērnu, kuri laikam bija atbraukuši vēlāk un gāja paši pēdējie ar lielu pārrāvumu – kad visi citi jau bija aizgājuši. No otras puses – šajā rūgtuma biķerī arī kāds prieks par to, ka dalībnieki parādīja – svētki pieder viņiem, nevis ierēdniecībai, un tie nav amatpersonu “no augšas nolikti”.
Proti, lai gan gājiens bija “oficiāli atcelts”, vairākums tomēr gāja brīvprātīgi. Tas tikai apliecina Dziesmu svētku būtību. Tāpēc priecājos, ka svētku institucionalizācija šoreiz zaudēja brīvprātības priekšā. Par pārtraukto koru koncerta ģenerālmēģinājumu jāteic – mana meita arī dziedāja, viņu korī nekādu nelaimju nebija. Taču pārējo koristu vidū izcēlās panika, kad ieraudzīja masveidīgo ģībšanu un mediķu un apsargu rosīšanos. Manējā ir rīdziniece, kārtīgi paēst un izgulēties varēja mājās. Bet, iespējams, tie bērni, kas neizturēja slodzi, bija no laukiem – bija dzirdēts, ka nakšņošanas vietās tusiņu dēļ neizgulējās, arī ēdināšanu nevar vērtēt ar 10 ballēm. Mēģinājuma pārtraukumā Lielajā estrādē stāvējuši 55 minūtes ilgi rindā, lai dabūtu pusdienas – sautējumu, kas arī ne visiem bija pa prātam…”
Inga Pavloviča no Olaines: “Mans bērns ir dejotājs, kuram šie ir pirmie Dziesmu svētki. Protams, bērnu nogurums bija liels. Bērniem vajadzēja plkst. 6 no rīta celties un braukt no Olaines uz Rīgu. Ja runā par ēdienreizēm, tad pusdienas bērniem bija labas – bija gan zupa, gan otrais ēdiens. Vakariņas gan tādas – nekādas. Bērni piedzīvoja vilšanos, jo Olaines vidusskolas vadība lēma nepiedalīties gājienā. Taču, kad nolēma, ka tomēr varētu piedalīties, bija jau par vēlu. Toties Olaines kultūras centra deju kolektīvs gan devās gājienā, jo tās vadītājs bērnus aizveda.”
Sagatavojušas VITA DAUKSTE, VITA KRAUJA
