Vai zināt, kāpēc atzīmē Lāčplēša dienu un vai tā jums ir svarīga? 1
Krišjānis Polāns (20), studē: “Šis datums saistīts ar Bermontiādi. Tas ir laiks vēsturē, kurā faktiski sākās izrāviens uz Latvijas brīvību, jo Latvijas teritorija tika atbrīvota no ienaidniekiem. Es esmu patriots. Ne fanātisks, taču esmu. Lāčplēša dienā esmu piedalījies lāpu gājienā, ar ko man tā arī saistās. Ik gadu cenšos nēsāt Latvijas karoga piespraudīti. It kā jau tāds mazs nieciņš pie apģērba, bet tomēr patīkami. Sajūta pavisam cita. Tās nēsāšanu novembrī uzskatu par savu tādu kā labas gribas pienākumu. Jāsaka gan, ka nevaru apgalvot, ka Lāč-plēša diena man būtu ļoti nozīmīga. Daudz spēcīgāk izjūtu 18. novembri, kad ir Latvijas proklamēšanas diena. Droši vien tas tāpēc, ka valsts svētkus daudz vērienīgāk un plašāk atzīmē visa tauta, ir lielāks saviļņojums un vairāk emociju. 11. novembris jau idejiski tāds klusāks datums.”
Santa Kaire (18), mācās 12. klasē: “Kas ir Lāč-plēša diena, zinu. To man jau pamatskolā iemācīja lieliskā vēstures skolotāja Inta Poēma. 1919. gada 11. novembrī no Rīgas tika padzīta Pāvila Bermonta-Avalova armija, un līdz novembra beigām jau tika atbrīvota visa Kurzeme. Vēl šajā datumā tika nodibināts Latvijas augstākais militārais apbalvojums – Lāč-plēša Kara ordenis. Es cenšos atzīmēt ne tikai šo dienu, bet arī citas Latvijas valsts svētku un piemiņas dienas. Pagājušajā gadā, piemēram, kopā ar draugiem devos uz Cēsīm, kur notika Lāčplēša dienai veltīts pasākums un svecīšu nolikšana uz Cēsu pils estrādes pakāpieniem, no tām izveidojot Latvijas kartes kontūras. Šogad 11. novembri atzīmēšu savā Krimuldas novadā, aizdedzinot svecīti pie piemiņas akmens Raganas kaujā kritušajiem karavīriem. Pēc tam kopā ar visiem došos uz novada tautas namu noskatīties filmu “Sapņu komanda”. Man šī diena ir svarīga, jo mūsu strēlnieki bezbailīgi, ar lielu drosmi un cīņas sparu atbrīvoja dzimteni no ienaidnieka. Varam par to lepoties un stāstīt citiem.”
Gunda Ģēģere (19), studē: “Lāčplēša diena saistās ar Brīvības cīņām. 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija atbrīvoja Rīgu no vācu karaspēka. Šī diena Latvijā tiek atzīmēta par godu kaujās kritušajiem latviešu kareivjiem. Vidusskolas laikā kopā ar skolas biedriem devāmies lāpu gājienā. Pēc tam jau tradicionāli svinīgi pret jaunu tika nomainīts valsts karogs pie domes ēkas. Ja esmu Rīgā, 11. novembra krastmalā nolieku svecīti. Gan pieminot cilvēkus, kas krita par mums un neatkarīgu valsti, gan ar cerību, ka varbūt viss sakārtosies arī šodienas Latvijā. Lai cilvēkiem nebūtu jāaizbrauc uz Īriju sēnes lasīt.”
Jānis Brīvība (20), studē: “Šajā dienā piemin aizgājušos bruņiniekus un atzīmē viņu drošsirdīgo rīcību. Katru gadu 11. novembrī ejam lāpu gājienā, noliekam svecītes un pieminam latviešu strēlniekus. Man kā latvietim tas ir pieņemts, un uzskatu to par sava veida pienākumu. Citu īpašu tradīciju gan īsti nav. Šogad, iespējams, apmeklēšu arī kādu kultūras pasākumu.”
Laila Priedīte (21), studē: “Šajā dienā 1919. gadā Latvijā norisinājās izšķirošās brīvības cīņas ar Bermonta armiju. Vēlāk tika nodibināts arī Lāčplēša ordenis. Man Lāčplēša diena ir svarīga. Es to kaut kādā ziņā sasaistu arī ar 18. novembri, jo visa šī novembra nedēļa aizrit patriotiskā noskaņā. Vienmēr pielieku karodziņu gan sev pie apģērba, gan savā mašīnā. Vispār man liekas, ka latvieši novembrī kā tauta jūtas ciešāka, tuvāka un saliedētāka, un šķiet, katrs kaut nedaudz aizdomājas par mūsu valsti un tās brīvību. Kad nāk novembris ar pasākumiem, daudzajiem karodziņiem, tas liek sajust ko īpašu. Tas ir ļoti jauks brīdis. Man patīk tradīcijas – aizdegt piemiņas svecītes, iet lāpu gājienos un vērot militārās parādes. Tieši šodien, ejot gar afišu stabu, izlasīju arī 11. un 18. novembra sarīkojumu programmu.”
