Lieģis: Visu cieņu Zelenskim, viņam ir tiesības prasīt vairāk, nekā otra puse grib dot 0
Jāatceras, ka Ukrainā notiek Krievijas karš. Tas noteiks nākamajos 10 gados, kāda būs Eiropas drošības struktūru un arhitektūra. Es domāju, ka visa cieņa Ukrainas prezidentam Volodomiram Zelenskim – viņš jau pusotru gadu ir prasījis un lūdzis Ukrainu uzņemt NATO paspārnē, viņam ir tiesības prasīt vairāk nekā otra puse grib viņam dot, šādu uzskatu TV24 raidījumam “Globuss” pauda Imants Lieģis, Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks.
“Šajā gadījumā, protams, Zelenskis vēlas tūlītēju aicinājumu Ukrainai iestāties NATO, bet tas reāli nav iespējams, ņemot vērā, ka norit Krievijas karš Ukrainas teritorijā. NATO nevēlas iesaistīties uzreiz karā. Tas visiem ir uzreiz skaidrs, ka Ukrainai nebūs uzaicinājuma uzreiz iestāties NATO,” pauž Lieģis.
Ir jau sens solījums no 2008. gada – tagad galvenais jautājums ir pirmām kārtām turpināt atbalstīt, cik vien iespējams, ukraiņu militāristus arī citos jautājumos – ekonomiski, piemēram. Londonā nesen norisinājās konference par Ukrainas rekonstrukciju un tās iespējamo vērienu; summas ir tādas, kādas sapņos reti kuram rādās.
Kā uzskata Lieģis, šajā situācijā ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka arī Krievija maksā par saviem Ukrainā paveiktajiem pāridarījumiem. Līdz ar to jautājums ir par to, kā NATO dalībvalstīm maksimāli nodrošināt kaut ko Ukrainai. Šeit ir runa par NATO-Ukrainas padomi, kas ir ciešākas konsultācijas, kas ir regulārākas un ciešākas.
Tāpat būtu svarīgi šobrīd noteikt stingrāku un drošāku “ceļa karti’ uz iestāšanos NATO pēc kara beigām. Problēma ir viena, mēs neviens nezinām, kad karš beigsies.
Kā norāda raidījums, Imants Lieģis tieši bija vēstnieks brīdī, kad tika nodibināta Krievijas-NATO padome, kas bija tāda kā īpašs tronis Putinam, lai viņš atviegloti iesēstos un varētu teikt: “Nu, labi, ņemiet to savu Baltiju NATO. Tāda bija Krievijas NATO padomes loma. Šobrīd padomes loma ir paātrināt procesu un ļaut Zeļenskim to pabeigt.
Kā norāda Lieģis, jāatceras, ka ne jau kara starplaikā NATO varētu sniegt kādas garantijas. Bet notiek sarunas starp galvenajām NATO dalībvalstīm – ASV, Lielbritāniju, Franciju, Vāciju – ko varēsim vēl divpusēji iedot Ukrainai, lai palīdzētu vēl vairāk.
