Krievija nosaka “pilnīgu aizliegumu” lielākajai daļai ES un ASV pārtikas preču 3
Krievija noteikusi “pilnīgu embargo” lielākajai daļai pārtikas preču, kas tiek ievestas no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, vakar paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.
Slavē Putina “drosmīgo lēmumu”
“Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas,” norādīja Medvedevs. Viņš apstiprinājis, ka Krievija apsver iespēju, atbildot uz sankcijām, kas noteiktas pret Krievijas zemo cenu lidsabiedrību “Dobroļot”, slēgt savu gaisa telpu Eiropas Savienības un ASV aviokompāniju lidmašīnu tranzītam uz Āziju. “Dobroļot” kopš pirmdienas bija spiesta pārtraukt reisus, jo Eiropas aviolīzinga kompānijas lauza līgumus par lidmašīnu iznomāšanu šai lidsabiedrībai. ES noteica sankcijas pret “Dobroļot”, jo tā lido uz Krievijas anektēto Ukrainas Krimas pussalu. Ja Rietumi “nemainīs kursu”, Krievija varētu ieviest ierobežojumus lidmašīnu, kuģu un automobiļu ievešanā, brīdināja Medvedevs. No sankcijām pret Rietumu lidsabiedrībām ciestu arī Krievijas aviokompānija “Aeroflot”, kas saņem lielāko daļu no aptuveni 300 miljoniem dolāru tranzīta maksas gadā no Rietumu lidsabiedrībām.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis rīkojumu par tirdzniecības un sadarbības ierobežošanu ar valstīm, kuras ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Putina rīkojums paredz uz gadu “aizliegt vai ierobežot Krievijas teritorijā ievest noteiktus lauksaimniecības produktus, izejmateriālus un ražojumus no valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krievijas juridiskām un fiziskām personām vai pievienojušās šādam lēmumam”. Kremļa kontrolētie Krievijas plašsaziņas līdzekļi slavē prezidenta Putina “drosmīgo lēmumu” un mierina sabiedrību, ka preces no Eiropas un ASV aizvietos piegādātāji no Brazīlijas, Argentīnas, Čīles, Turcijas un citām valstīm. Daži Krievijas mediji pauž cerību, ka aizliegums ievest pārtikas preces no Rietumiem varētu būt attīstības dzinulis pašmāju ražotājiem pildīt veikalu plauktus ar veselīgu pārtiku. Kremlis jau piemeklējis diplomātisku pamatojumu lēmumam aizliegt pārtikas importu, jo Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) 21. pants pieļaujot preču izņemšanu no brīvas tirdzniecības Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros, ja tiek apdraudēta nacionālā drošība. “Teorētiski valstis var izmantot šo noteikumu pēc saviem ieskatiem, taču neviens necenšas to izmantot, jo atsauces uz GATT mazina uzticību valstij,” uzskata Krievijas Starptautiskās tirdzniecības pētījumu centra direktors Aleksandrs Knobels, kurš paredz pārtikas cenu celšanos par diviem procentiem pēc importa aizlieguma. Dienu pirms detalizēto sankciju plāna izziņošanas prezidents Putins atzīmēja, ka pretpasākumu mērķis esot “atbalstīt pašmāju ražotājus, nenodarot kaitējumu patērētājiem”. Biznesa laikraksts “RBK” ironizē, ka stiprie dzērieni nav iekļauti “sankciju steikā”, tā ka Krievijas iedzīvotāji varēs turpināt veldzēties ar skotu viskiju un franču konjaku. Pārtikas preču ievešanas aizliegums noteikts uz gadu, bet vajadzības gadījumā valdība var lemt par šā termiņa izmainīšanu, teikts prezidenta rīkojumā. Putins arī uzdevis amatpersonām veikt “pasākumu kompleksu, lai palielinātu pašmāju preču piedāvājumu un nepieļautu pārtikas produktu cenu kāpumu”.
Biržās krītot Krievijas firmu akcijām, vēl nebijušos augstumos kāpusi Kremļa saimnieka Putina popularitāte, sasniedzot 87%, kas ir augstākais rādītājs pēdējos sešos gados, liecina vakar publiskotās aptaujas rezultāti. Saskaņā ar tiem Putina reitings ir tikai par vienu procentu mazāks nekā Krievijas prezidenta popularitāte 2008. augustā, kad Krievija karoja ar Gruziju. Gada sākumā Putinu atzinīgi vērtēja 65% aptaujāto, bet pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas prezidenta popularitāte strauji pieauga. Šie dati ir krasā pretstatā Putina novērtējumam ārvalstīs, kur Krieviju vērtē ievērojami negatīvāk nekā gadu iepriekš.
Sankcijas var ”iegriezt” abām pusēm
Eiropas Savienība ir gatava rīkoties, reaģējot uz Krievijas paziņojumu par aizliegumu ievest pārtikas preces, paziņojis Eiropas Komisijas pārstāvis. Diplomātisks avots ES novērtējis Kremļa lēmumu kā “neproduktīvu un nepamatotu”, ziņo izdevums “EUobserver”. No sankciju ieviešanas zaudētājas var būt abas puses, atzīmē aģentūra “Associated Press”. 2013. gadā ES eksportēja uz Krieviju pārtikas preces par 11,8 miljardiem eiro, kas ir aptuveni desmitā daļa no ES lauksaimniecības preču eksporta, bet ASV – par 1,5 miljardiem dolāru. Nīderlande, viena no lielākajām lauksaimniecības preču eksportētājām pasaulē, var būt viena no lielākajām zaudētājām no Kremļa aizlieguma, jo katru gadu ieveda Krievijā pārtikas preces par 1,5 miljardiem eiro. Nīderlandes Lauksaimnieku un dārzkopju federācijas priekšsēdētājs Alberts Māts brīdinājis, ka Krievijas aizliegums novedīs pie pārprodukcijas un cenu krišanās visā Eiropā, un aicinājis Nīderlandes valdību un ES palīdzēt zemniekiem. ASV norāda, ka Maskavas izsludinātais lauksaimniecības preču importa aizliegums tikai padziļinās Krievijas starptautisko izolāciju un, visticamāk, paaugstinās inflāciju.
Cer uz importu no citiem avotiem
Krievijas premjerministrs Medvedevs paziņojis, ka aizliegums varētu dot Krievijas lauksaimniekiem, kam ir grūtības konkurēt ar Rietumu fermeriem, “labu izdevību palielināt savu tirgus daļu”. Eksperti uzskata, ka vietējiem ražotājiem būs grūti aizpildīt aizlieguma radīto iztrūkumu, jo Krievijas lauksaimniecībā ir zems ražīgums un ieguldījumu trūkums, ko vēl saasina Rietumu sankcijas pret Krievijas bankām. Rietumiem savelkot sankciju žņaugu, Krievijas firmu akcijas biržās dažās dienās pazeminājušās par trim procentiem. Krievijas lauksaimniecības ministrs Nikolajs Fjodorovs paziņojis, ka agrārajā sektorā nepieciešams ieguldīt 3,8 miljardus dolāru tuvākajos pāris gados, lai vairotu produkcijas apjomu. Analītiķi apšauba, vai pēc Kremļa aizlieguma pārtikas preces ievest no Eiropas un ASV aizvietos piegādātāji no Brazīlijas, Argentīnas, Čīles, Turcijas un citām valstīm. Pārtikas produktu trūkumu pirmie varētu izjust iedzīvotāji Krievijas lielpilsētās Maskavā un Sanktpēterburgā, kur līdz šim nav trūcis pat izsmalcinātāko delikatešu. Krievijas domes sabiedriskās palātas sekretārs Aleksandrs Brečalovs, kurš ir arī Putina politiku atbalstošās “tautas frontes” līdzpriekšsēdētājs, pašapzinīgi paziņojis, ka aizliegto Rietumu pārtiku Krievijas tirgū aizvietos pašmāju produkti. Krievijas valdības pārstāvis informējis, ka jau šodien notikšot sarunas ar vairāku Latīņamerikas valstu vēstniecību diplomātiem, lai apspriestu iespējas paplašināt pārtikas piegādes Krievijai.
Krievijas amatpersonas tikšoties ar Ekvadoras, Brazīlijas, Čīles un Argentīnas vēstniekiem. Krievijas lauksaimniecības preču uzraudzības dienests ar nepieredzētu straujumu jau vakar publiskoja Brazīlijas firmu sarakstu, kam atļauts ievest gaļas produktus Krievijā, atzīmē biznesa laikraksts “RBK”. Pirmo reizi Brazīlijas firmām dotas tiesības piegādāt Krievijai piena produktus. Krievijai ir pieredze aizliegtas produkcijas ātrai nomaiņai ar importu no citām valstīm. Martā Krievija aizliedza ievest saldētu liellopu gaļu no Austrālijas, un cenas šai gaļai pieauga divkārt, atbaidot Maskavas restorānu apmeklētājus. Mēneša laikā Krievijas tirgotāji pārorientējās uz liellopu steiku ievešanu no Urugvajas un Paragvajas. Plānots paplašināt pārtikas importu no valstīm, kas nav iekļautas Kremļa “melnajā sarakstā”: Ķīnas, Turcijas, Irānas, Ēģiptes un citām.
Krievija aizliedz šādu produktu ievešanu:
svaiga, atdzesēta vai saldēta liellopu gaļa;
svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa;
svaiga, atdzesēta vai saldēta mājputnu gaļa vai pārtikas subprodukti;
sālīta, žāvēta vai cepta gaļa;
zivis, vēžveidīgie, moluski un citi ūdens bezmugurkaulnieki;
piens un piena produkti;
dārzeņi un sakņaugi;
augļi un rieksti;
desas un līdzīgi produkti no gaļas, gaļas un asins subprodukti; gatavie pārtikas produkti no gaļas;
gatavie produkti ar sieru un biezpienu, kas izgatavoti uz augu tauku bāzes;
pienu saturoši produkti uz augu tauku bāzes.
