Tradicionāli politiski represētos salidojumā sveica valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. “Ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji redzētu, ka politiķi jūtas atbildīgi savas tautas priekšā,” teica Valsts prezidents. “Garajos okupācijas gados bija ierasts, ka ietekme un materiālie labumi tiek sadalīti šaurā lokā prom no ļaužu acīm. Šodien mums vairs nav pieņemama toreizējā prakse, un mēs sagaidām, ka amatpersonas skaidros savus lēmumus un atbildēs par to, ko ir teikuši vai darījuši.” Doma par politiķu atbildību izpelnījās īpašus klātesošo aplausus. 14
I. Mūrniece: “Pateicoties jūsu iniciatīvai, 25. martu un 14. jūniju pieminam kā valsts nozīmes piemiņas dienas. Jūs esat sekmējuši to, ka padomju okupāciju pārdzīvojušo valstu sāpīgos jautājumus aptvēra un izprata rietumvalstis. Un to, ka Eiropas Savienība tagad skaidri un nepārprotami nosoda komunistisko režīmu.”
Vēsturiskās atmiņas tematu turpināja Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete (“Vienotība”), pieminot, ka šogad 4. maijā Briselē atklāts Eiropas Vēstures nams un ka tajā var redzēt, ka beidzot Staļina un Hitlera – šo lielāko 20. gadsimta noziedznieku – portreti nolikti viens otram blakus.
Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA) uzrunā izteica publisku lūgumu Valsts prezidentam – apspriesties ar pašvaldību vadītājiem (no kuriem daudzi pārstāv ZZS), lai visas pašvaldības nodrošina politiski represētajiem vienādu atbalstu. Jo tagad daža piešķir gadā 100 eiro pabalstu, cita – 30 eiro.
Politiski represētajiem arvien ir divi uzdevumi – pieminēt likteņbiedrus un sniegt liecības, lai varam garīgi bruņoties nākotnei, uzsvēra Latvijas Okupācijas muzeja (OM) direktors Gunārs Nāgels. OM ir misija – atcerēties, pieminēt, atgādināt, un tā rīcībā jau ir divarpus tūkstoši videointerviju ar represētajiem. Taču tiek gaidītas arī citu atmiņas. Var šķist, ka viss jau ir izstāstīts, taču tā nav. Katra cilvēka pieredze, atmiņas mazliet atšķiras, un katra liecība palīdz labāk saprast kopīgo bildi. Tāpēc es jūs lūdzu sarunāt laiku, lai varam ierakstīt jūsu stāstījumu,” teica G. Nāgels. Viņš pavēstīja apbēdinošu ziņu par OM pārbūvi un padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvi, kas kavējas jau ilgi: “Par abu projektu īstenošanu ir atbildīga valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. Pagājušajā gadā pieņēma likumu, ka gan muzeja pārbūvei, gan pieminekļa būvei ir jābūt pabeigtām līdz nākamā gada 1. oktobrim. Šīs nedēļas vidū saņēmām vēstuli no AS “Valsts nekustamie īpašumi”, kur rakstīts: “Projektu īstenošana likumā noteiktajā termiņā vairs nav iespējama.” Tātad Latvijas valsts simtgadē to nebūs.”
