Egils Līcītis: Lieciet mieru eirokomisāram! 7
Patīkami Rīgā sastapt mūsu eirokomisāru Valdi Dombrovski. Kaut dzīves ceļš ievijies un darba pienākumi augsto amatpersonu pastāvīgi aiztur Briselē un Strasbūrā, Valdis ir tuvs cilvēks tēvzemē. Ja Saeimas priekšsēdētāja ir kā visiem tautiešiem māte, bet Valsts prezidents – nācijas tēvs, tad no Latvijas sūtītais eirokomisārs varētu būt latviešiem krusttēvs, kurš neaizmirst savējos, katru reizi dzimtenē atgriežoties, atvezdams pa dāvanai.
Dombrovska kunga ģērbs ir allaž pievilcies ar tālu ārzemju komandējumu smaržu, dažkārt drēbes vīna plankumiem aptraipītas, bet sirdī Valdis ir un paliek dzītara latvietis, un ciemiņa atnestais vēstījums no civilizētās pasaules tēvijas iedzīvotājiem, mums, lauciniekiem, tiek goddevīgi uztverts un cieņpilni, ar paldies uzklausīts.
Taču pašlaik notiek grūti aptveramas lietas, kuras pret sekmīgi funkcionējošo Latvijas pārstāvi Eiropas Komisijā, āre, šīs komisijas viceprezidentu kārto neredzami nedraugi.
No aizkaktiem skan slāpētas, pagaidām nedrošas runas, ka uz augsto Briseles dienesta pakāpi no jauna sastādāmajā komisijā varētu virzīt citu kandidātu, sak, vai Valdis nav Eiropā garīgi izsīcis un fiziski iztukšots, pārvarot grūtības, kas ceļas svešumā, tālu prom no mājām dzīvojot. Kāds cits, lūk, varētu pa pieslienamām kāpnēm ieņemt Dombrovska iesildīto sēdvietu, darboties aktīvāk, aizbildnieciskāk pār Latviju, neatzīt it nekādu vācu un franču autoritāti un izvest mūsu valsti no tā dzīvnieciskā stāvokļa, kādā atrodamies.
Īsā atbilde, pirmkārt, ir, ka EK viceprezidents nav nokausēts, pildot pienākumus, kalpojot Briselē, un koncentrējies sekmīgi darboties tālāk vajadzīgajā noslodzē. Otrkārt, atvainojiet par manu franču valodu, mainīt Valdi, kardinālu jautājumu risinātāju, vizionāru ar plašu apvārsni, cīnītāju pret krievu dezinformāciju, var pieprasīt konkurētnespējīgi un valstij labu nevēloši politiķi.
Vai tās ir vēlēšanu vājo rezultātu demoralizētas partijas vai no zaļas politiskās skaudības mirstoši spēki, ka Dombrovskis Eiropas Savienības amatvietā sasniegs un sitīs pušu Anglijas karalienes Elizabetes II valdīšanas ilgmūžības rekordlaikus? Vai tā tomēr nebūs parastā koalīcijas partneru konfrontācija aizskartas patmīlas un sīko interešu dēļ, ka viņu cilvēks nav izraudzīts par eirokomisāra tornī kāpēju kandidātu?
Bet vēlētāji devuši protekciju vienkāršās tautas mīlētam, iecienītam politiķim Valdim Dombrovskim, personālatlasē pievelkot tūkstoš krustiņu. Apstākļos, kad Latvija atrodas izrāvienā, lai kļūtu par valsti ar dominējošo stāvokli Baltijas baseinā, un kad partneri prata vienoties par rietumnieciski orientētiem spējīgākajiem vīriem Ministru prezidenta un Valsts prezidenta posteņos, ir nevajadzīgi un lieki atcelt Dombrovska kunga amata termiņa pagarinājumu, jo no Latvijas puses nevar aizsūtīt prasmīgāku namdari jaunās Eirosavienības ēkas būvdarbos par vienotībnieku kandidātu.
ES arkla vilcējs vērsis nav jāmij ar sīku zirdziņu.
Meistarklasē esošs, zinošs, sertificēts eirokomisārs nav jāmaina pret stažieri no Latvijas puses.
Valdim ir reputācija un autoritāte eirokrātijas aprindās, cilvēks daudz lasījis, izbūries caur biezām Umberto Eko grāmatām, prot atbilstoši diplomātiskām manierēm uzvesties – nekad nedzers neatdzesētu elzasieti vai reinvīnu, nav redzēts satrakojies vai skaļi lietojam nenormēto leksiku.
Nešaubīgi, katrai partijai ir pa kādam ārlietniekam, kurš dienās izaugs no mājās sēdētāja līdz Briseles ballīšu karaļa līmenim. Augumā raženais no “Attīstībai/Par” ievēlētais eiroparlamentāris prof. Ijabs, “Leffe” un “Stella Artois” cienītājs, dodas papildināt zināšanas un apgūt jaunas mākas. ZZS bez riska var minēt pusduci uzvārdu pašreiz depo novietotām, palietotām lokomotīvēm, kuras labprāt stažētos Briselē, “KPV LV” ir virkne cilvēku ārpolitikas nišā, Gobzemam padomā viens, toties izcils kandidāts uz komisāra vietu, kam vārds sākas ar Al- un beidzas ar -dis, un, protams, JKP pārstāvei Beitnerei-Le Gallas kundzei amatiņš Briselē piestāvētu kā uzliets.
Cienījamā kultūrsocioloģe Dagmāra dzīvo garīgo ideju pasaulē un ar klātbūtni izdaiļo Saeimas prezidiju, un arī pārējie augšminētie galēji labējie kandidāti neder braukšanai karietē zem zvaigznēm rotātā zilā karoga. Tur nepieciešams analītisks finansista prāts, pieredze Latvijas interešu aizstāvībā un Eiropas Savienības altāru atjaunošanā. Valda Dombrovska politiskā biogrāfija rakstīta tepat mūsu acu priekšā, var teikt, no bērna kājas. Tikai premjera norīkojums vīram ar neatsveramiem nopelniem Latvijas labā turpināt strādāt Briselē vājinās latviešu cilvēku bailes par Savienības nākotni.
