Liecības par viduslaiku svētceļniekiem Turaidas pilī 0
Janvārī Turaidas muzejrezervāts sāk akciju “Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”, portālu LA.lv informēja muzejrezervāta speciāliste Anda Skuja.
Sarīkojumi turpināsies visa gada garumā, iepazīstinot ar izcilā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa un pasaules mēroga kultūrtūrisma objekta vēsturi. Akcijas mērķis ir aicināt muzeja apmeklētājus pievērst uzmanību senlietām, kas, veicot arheoloģiskos izrakumus vairāk kā 25 gadu garumā, atrastas pilī, ar to palīdzību atklājot aizraujošus stāstus, kas vēsta par Turaidas pils vēsturi.
Ik pēc divām nedēļām tiks daudzināts kāds priekšmets Turaidas pils ekspozīcijās. Par to varēs uzzināt plašāk, bet kā atzinības balvu par priekšmeta atrašanu un iepazīšanu, muzeja apmeklētāji kasē saņems īpašo akcijas uzlīmi. Priekšmeta stāsti izlasāmi arī muzeja mājas lapā www.turaida-muzejs.lv un www.facebook.com/turaida.muzejs.
Pirmie priekšmeti, ar kuru stāstu var iepazīties, ir Turaidas pils rietumu korpusa ekspozīcijā aplūkojamās svētceļnieku zīmes, kas atrastas arheoloģiskajos izrakumos Turaidas pilī un liecina par svētceļojumiem viduslaikos. Jēkaba gliemežvāks atgādina par ceļu, kura galamērķis ir Svētā Jēkaba katedrāle Santjago de Kompostellā Spānijā, bet svētceļnieka krusts ar Santo Volto (Svētā vaiga) simbolu ir liecība no Lukas katedrāles Itālijā.
Pēdējos pārdesmit gados svētceļojumu populariāte ievērojami augusi. Arī mūsdienu svētceļnieki, īpaši par Santjago de Kompostellas ceļu ejošie, mēdz lietot pazīšanās zīmes un svētceļnieku pases. To nepieciešamību noteic praktiskas sociālas vajadzības – svētceļnieku zīme ļauj sajust piederību īpašai cilvēku grupai, izmantot naktsmājas par samērīgu samaksu, lūgt vietējās varas aizsardzību. Viduslaikos bija līdzīgi – svētceļnieki valkāja īpašu apģērbu, lietoja Jēkaba spieķi, kā arī pie apģērba piestiprināja atpazīstamas zīmes – gliemežvākus, bronzas, alvas vai svina medaljonus un krustus. Svētceļnieku privilēģijas un aizsardzības vēstules cita starpā apliecināja, ka viņi nav spiegi, maskējušies zagļi vai laupītāji. Pēc atgriešanās dzimtenē īpašās zīmes nodrošināja cieņu tās nēsātājam. Tās dziedināja slimos, nesa laimi, kļuva par ģimenes relikvijām, daudzkārt tika līdzdotas kapā. Bieži vien šīs zīmes kā svētās relikvijas novietoja jaunbūvēs ar nolūku stiprināt celtni vai iekausēja baznīcu zvanos, lai tie nestu svētību plašai apkārtnei.
Anda Skuja teic: protams, vairs nav iespējams noskaidrot svētceļnieku personību, bet tas, ka Turaidā atrastas šīs divas viduslaiku svētceļnieku pazīšanās zīmes, liecina – esam bijuši Eiropas svētceļnieku kartē.
