Liecības par romiešu leģionāru klātbūtni Polijā 1
Senās Romas leģionāri pirms 2000 gadiem kara gaitās ir aizgājuši līdz pat mūsdienu Polijas vidienei, atsaucoties uz arheologu atklājumiem vēsta Polijas ziņu aģentūra PAP. Par to liecina sensacionālie atradumi izrakumos vēsturiskajā Kujāvijas novadā Vislas upes kreisajā krastā.
Izrakumos mūsdienu Kujāvijas – Pomožes vojevodistes apvidū starp Gasku un Vežbičanu ciemiem atrasti romiešu jātniekiem un leģionāriem piederīgi priekšmeti. Vairāki no tiem Austrumeiropā, ārpus agrākās Romas impērijas robežām konstatēti pirmo reizi, uzsvēris Varšavas Universitātes Arheoloģijas institūta arheologs Bartošs Kontnijs.
Pirmie par neskaidras nozīmes senu metāla priekšmetu atradumiem signalizējuši mantrači, kas daļu atrastā arī atdevuši arheologiem. Tie atradumus identificējuši kā romiešu jātnieku zirglietu rotājumus un leģionāru tērpa elementus no vara sakausējuma. Nekavējoties dodoties uz atraduma vietu un veicot rūpīgākus izrakumus, šopavasar Varšavas Universitātes Arheoloģijas institūta ekspedīcija uzgājusi vēl vairākus līdzīga rakstura priekšmetus. “Tie ir pirmie spēcīgie pierādījumi romiešu karavīru klātbūtnei mūsdienu Polijas teritorijā,” tā doktors Kontnijs. Starp unikālajiem atradumiem ir romiešu kavalēristu zirglietu rotājumi piekariņu veidā, kas attēlo vīriešu un sieviešu dzimumorgānus. Vēsturnieks skaidro, ka tie ir amuleti, kam romiešu ieskatā vajadzējis nest veiksmi un pasargāt no ļaunajiem spēkiem. Vērtīgākais atradums ir vidusjostas rotājums – apzeltīta vara plāksnīte uz kuras redzams augsta ranga romiešu armijas virsnieka – beneficiārija – šķēps. Kontnijs norāda, ka šāda josta bijusi virsnieka varas atribūts. Priekšmeti tiek datēti kā 1600 – 2000 gadu seni.
Zinātnieki norāda, ka tik liela romiešu priekšmetu koncentrācija vienuviet agrākās barbaru Eiropas teritorijā līdz šim tikusi konstatēta tikai atsevišķos punktos Vācijas vidienē, un pieņemts uzskatīt, ka romieši tur arī pastāvīgi dzīvojuši, bet apkaimes tautas uzņemtas un dienējušas leģionos. Kujāvijā uzietais liek domāt, ka arī šī vieta bijusi reģionāls centrs, iespējams, kaut kā saistīts ar dzintara tirdzniecības ceļu. Romiešu leģionāriem bija arī vairāki citi iemesli, kuru dēļ tie varēja uzturēties tik tālu no dzimtajām vietām. Attiecīgajā laikā romieši jau sāka rekrutēt savā armijā ģermāņu cilšu vīrus. Iespējams, vervētāji tāpat iegriezās Kujāvijā. Vēl zināms, ka mūsu ēras pirmajā gadsimtā Polijas zemēs mītošās vandāļu ciltis lūdza romiešu palīdzību karā ar svēviem, kas dzīvoja mūsdienu Vācijas austrumdaļā. Romiešu vēsturnieks Kasiuss Dions vēsta, ka imperators Domiciāns nosūtījis pret svēviem simts jātnieku. Iespējams, atradumi ir daļa no viņu ekipējuma.
