“Liec, Laimiņa, man mūžiņu” 0
Viena no vissvarīgākajām dievībām latviešu un lietuviešu mitoloģijā ir Laima jeb Laimes māte. Svarīgākā tādēļ, ka tieši viņa noteica cilvēka mūžu no piedzimšanas brīža līdz nāves stundai. Ļaudis, īpaši jaunas sievietes, Laimu piesauca, cenšoties izlūgties tās atbalstu gan radību laikā, gan lemjot likteni, gan citās nozīmīgās dzīves situācijās. Ne velti viens no senās dievības epitetiem, kas precīzi definē tās pamatfunkciju, ir “licējiņa”, uzsverot, ka tieši no Laimas labvēlības vai, gluži pretēji, nelabvēlības atkarīgs viss cilvēka mūža gājums.
Šis epitets izmantots nesen ceļu pie lasītājiem sākušā tautas dziesmu krājuma nosaukumā, kuru sastādījis Imants Freibergs un klajā laidusi izdevniecība “Pētergailis”. Apjomīgajā izlasē kopumā iekļauti 2220 dziesmu teksti, par avotiem izmantojot Krišjāņa Barona krājumu “Latvju dainas” (“LD”; Barons, Visendorfs, 1894–1915) un četru sējumu izdevumu “Tautas dziesmas” Pētera Šmita redakcijā (“TDz”; Šmits, 1936–1939).
Jaunajā dainu krājumā atspoguļots pilns senās dievības funkciju spektrs. Ievērojot hronoloģijas principu, izdevuma sastādītājs ar tautas dziesmu palīdzību atklājis Laimas lomu visā cilvēka mūža garumā: sākot ar radībām un bērna kristībām, kā arī viņa audzināšanā un skološanā, kam seko jaunības un līksmības cildinājums, precības, kāzas un laulātu ļaužu kopdzīve, bet noslēgumā – vecums un dzīves noslēgums. “Doma, ka Laima jau kopš dzimšanas brīža nelokāmi nosaka cilvēka likteni, ļoti lielu lomu piešķir predestinācijai kā pasaules kārtībai: Laima ir ne tikai tā, kas nosaka, vai māte un bērns pārdzīvos dzemdības, Laima nosaka arī to, vai turpmākais mūžs būs īss vai garš, laimīgs vai nelaimīgs, grūts vai viegls, un cilvēkam nekas cits neatliek kā pakļauties šim Laimas likumam,” grāmatas priekšvārdā (nodaļā “Latviešu Laima”) pauž Vaira Vīķe-Freiberga. Jāpiebilst, ka šai baltu mitoloģijas dievībai radniecīgas būtnes atrodamas arī citu tautu mitoloģijā, piemēram, senajiem romiešiem tā ir Fortūna, bet indiešiem – skaistā laimes dievība Lakšmī.
Lasot nākamās darba nodaļas, var uzzināt par Laimas nozīmi tādās cilvēkam būtiskās jomās kā saimnieciskā darbība un sabiedriskais stāvoklis; nav aizmirsta arī svētku un svinamu dienu atzīmēšana. Tas ir loģiski, jo šī dievība latviešu mitoloģijā un folklorā nereti tiek atklāta, kontaktējoties ar cilvēkiem, visbiežāk – sievietēm. Laima ir tā, kas mierina bārenīti, solot savu aizgādību un veiksmīgu likteni. Bet jaunas sievas pirms došanās “Laimas pirtiņā” dievību lūdz, lai radības noritētu sekmīgi un bez sarežģījumiem.
Atsevišķas, ievērojami īsākas nodaļas atvēlētas mītiskajām dziesmām, ieražām un māņiem, kā arī nerātnajām dziesmām. Krājuma sastādītājs izmantojis K. Barona “Latvju dainu” satura rādītāja sadalījumu, gan numerāciju dažādu līmeņu sadaļās. Izdevuma redaktore Beatrise Reidzāne ievadā norāda: “Šeit nav izvēlētas tikai skaistākās un jaukākās dziesmas par Laimu, kā dažās citās izlasēs, tādēļ krājumā blakus mākslinieciski vērtīgām un dzejiski izsmalcinātām dziesmām lasītājs sastapsies arī ar citām – izdomā nabadzīgākām un izteiksmē neveiklām dziesmām.”
Latviešu valodā vārdam “Laima/laime” piemīt vairākas nozīmes, tas lietojams gan kā īpašvārds, gan sugasvārds. Krājumu sastādot, iekļautas arī tās tautas dziesmas, kurās ar sakni “laim–” darināti vārdi ar citu nozīmi, piemēram, “Nelaime/nelaime”. Turklāt piebilstams, ka “daudzos gadījumos atšķirt personificēto Laimi no laimes parastā nozīmē ir ļoti grūti”. Izdevuma pielikumā publicētas vēres, K. Barona krājuma “Latvju dainas” un P. Šmita izdevuma “Tautas dziesmas” avotu šifri, īpašvārdu rādītājs, dziesmu numuru rādītājs, kā arī I. Freiberga pēcvārds latviešu un angļu valodā. Grāmatas izdošanu atbalstījuši Ināra un Boriss Teterevi.
Laima – mūža licējiņa. Tautasdziesmu izlase. – Rīga: Pētergailis, 2015. 279 lpp. Sakārtojis Imants Freibergs. Dr. Hab. philol. Beatrises Reidzānes ievads un Vairas Vīķes-Freibergas priekšvārds.
