Tikai 41% hronisku pacientu pilnībā uzticas mediķu rekomendācijām, liecina Pulmonālās hipertensijas biedrības veiktās aptaujas dati. Dati iegūti, aptaujājot hemofilijas, onkoloģisko slimību, pulmonālās arteriālās hipertensijas un citu retu kaišu pacientus par to, cik viņi paši apzinīgi iesaistās savā ārstēšanā un kā vērtē mediķu ieinteresētību un spēju palīdzēt. 


Lasītākie

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Kokteilis

3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti

Veselam

Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi

Lasīt citas ziņas

Tikai 41% pacientu pilnībā uzticas mediķu rekomendācijām. “Ģimenes ārsta norādījumus neievēroju, jo viņam ne vienmēr ir taisnība,” atbildējis kāds no anonīmās aptaujas dalībniekiem. Kā skaidro Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce-Rēvele, bieži vien pacients jau no paša sākuma neuzticas kādam ārstam, lai cik labs viņš būtu, jo viņam bijusi negatīva pieredze pagātnē. Taču būtiska loma ir arī tēlam, kādu mediķi veido par sevi paši un viens par otru savstarpējās attiecībās, kā izsakās par saviem kolēģiem. Ne mazāk svarīga ir dažādos avotos pieejamā informācija par slimībām, medikamentiem un ārstniecības metodēm. “Informētība ir pamats pacienta līdzdalībai – tikai tad viņš var līdzvērtīgi sarunāties ar savu ārstu. Ja pacients ir smēlies dažnedažādus iespaidus par savu problēmu internetā un citos materiālos, kur informācijas kvalitāte ir apšaubāma vai veidota noteiktās interesēs, piemēram, reklāmas nolūkos, arī ārstam ir daudz grūtāk strādāt ar pacientu un viņu pārliecināt par ārstēšanu,” informē L. Šulce-Rēvele.

Nereti pacientu un mediķu savstarpējai sapratnei traucē ierobežotais laiks, ko iespējams atvēlēt vienai vizītei. “Piemēram, vēža pacientam ir svarīgi saprast, kāda ir viņa diagnoze, kā vajadzēs ārstēties un kāda ir prognoze. Taču 15 – 20 minūšu laikā, kas atvēlēti vienai vizītei, nav iespējams sniegt visu pacientam nepieciešamo informāciju,” stāsta P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Gunta Purkalne. Minētā pacientu aptauja liecina, ka lielai daļai pacientu noteicošais iemesls – uzticēties vai neuzticēties mediķim – ir tieši saprašanās.

Fakti Hronisko pacientu aptaujas rezultāti Norvēģijā aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēts bijušais ASV vēstniecības apsargs TV24 Pozņaks: Eiropai jābeidz skumjām acīm skatīties uz Ameriku VIDEO. Islandē septīto reizi gada laikā sācies vulkāna izvirdums * Zāles, ko parakstījis ārsts, vienmēr regulāri lieto 82% aptaujāto respondentu; neregulāri –13%, bieži izlaiž – 5% pacientu. * Ārsta norādījumus precīzi ievēro 54%; kopumā ievēro – 1%, bieži mēdz neievērot – 10%; ne vienmēr klausa ārstu – 35%. * Ārsta rekomendācijām vienmēr uzticas un ieklausās 41%; ne vienmēr uzticas – 33%; pārbauda viena ārsta rekomendācijas, apspriežoties ar citu ārstu – 22%; šaubās un lielā mērā neuzticas ārstam – 4%. * Ārsta ieinteresētību ārstēšanā ar 5 ballēm vērtē 24%; ar 4 ballēm – 31%; ar 3 ballēm – 32%; ar 2 ballēm – 7%, ar 1 balli – 6%. * Uzskata, ka ārsta ieinteresētība ārstēšanas procesā atkarīga no ārsta un pacienta attiecībām – 26%; no ārsta personīgajām īpašībām – 33%; no ārsta kompetences – 34%; no finansiāliem apsvērumiem – 7% respondentu.