Līdzšinējā retranslāciju politika kropļojusi radio tirgu 0
Jautājām radiostaciju vadītājiem, kā vērtējat rosinātās izmaiņas radiostaciju valodas un retranslāciju politikas jomā.
Jurijs Žuravļovs, ”Radio PIK”, “Radio Jūrmala” īpašnieks:
“Visiem joprojām ir grūti. Veikali nedod reklāmu, tāpēc ienākumu nav. Nepārdomātu likumu pieņemšana situāciju padara tikai smagāku, jo zaudēt klausītāju ir ļoti viegli, taču piesaistīt no jauna ir praktiski neiespējami. Mums ir ievērojami samazinājies klausītāju skaits, jo cilvēki aizvien plašāk mūzikas un informācijas gūšanai izmanto internetu. “Radio PIK” klausītāju loks 100 procenti ir krievi, savukārt “Radio Jūrmalai” 50 pret 50, bet vienalga reklāmas nav, dari, ko gribi. Protams, ar citu raidstaciju programmu retranslāciju ir vieglāk, jo nevajag ražot savu produktu, bet vienmēr ir jautājums, vai tas ir pieņemams mūsu klausītājiem.”
Dace Jamonte, ”Kurzemes Radio” valdes priekšsēdētāja:
“Šā likumprojekta apstiprināšana no padomes puses būtu liels ieguldīts darbs Latvijas sakārtošanā. Protams, jaunā situācija ietekmēs reklāmu un tirgu, vietējo radiostaciju ieņēmumus, kā arī visu Latvijas tautsaimniecību kopumā. Šobrīd nesakārtotais retranslāciju jautājums piesātinājis ēteru ar programmām, kuru veidošanā ieguldīta Krievijas nauda. Bet šīs ārvalstīs veidotās programmas piedalās mūsu reklāmas tirgus sadalē, radot pašmāju programmu veidošanai nelabvēlīgu situāciju. Mums, “Kurzemes Radio”, kas pārstāv vislatviskāko valsts novadu, šobrīd nemaz netiek dota iespēja savu programmu piedāvāt, piemēram, Rīgas auditorijai. Arī tāpēc šie likuma grozījumi ir akūti nepieciešami.”
Filips Rubenis, AS “Radio SWH” komercdirektors:
“Problēma, kas šobrīd visvairāk kropļo tirgu, ir retranslētie radio. Latvijā liela daļa radiostaciju, kas raida krievu valodā, izmanto retranslāciju – tiek paņemta radioprogramma no Krievijas, atskaņota pie mums un papildus pielikta reklāma. Tas nozīmē, ka šādu radiostaciju izdevumi ir ievērojami zemāki nekā, piemēram, mums vai radio “Skonto” un “Star FM”, jo viņiem nav jāalgo dīdžeji, nav jāuztur plašas telpas, aparatūra u. c. Papildus tam viņi reklāmu var atļauties pārdot krietni lētāk nekā mēs – vietējā satura veidotāji. Mums nav iebildumu pret krievvalodīgām stacijām, bet ir svarīgi, lai viņiem būtu kvalitatīvs vietējais saturs. Savukārt, ja runājam par divvalodu radiostacijām, domāju, ka tādām ir jābūt, piemēram, Rīgā, kur iedzīvotāju sastāvs ir apmēram puse uz pusi – latvieši un krievi. “Radio SWH” pieredze rāda, ka bilingvāli radioprojekti var būt ļoti veiksmīgi. To apliecina mūsu radiostacija “SWH Gold”, kura ir ēterā kopš šā gada februāra un kurā skan tikai mūzika, kā arī ziņas – katru stundu pamīšus – latviešu un krievu valodā.”
Ingemārs Vekteris, ”Radio Valmiera” vadītājs:
“Atbalstu retranslāciju jautājuma sakārtošanu, jo, nenoliedzami, tā programma, kas tiek retranslēta, Latvijas ekonomikai dod minimālu pienesumu. Ja mēs runājam par radioprogrammām krievu valodā, kas tiek retranslētas vai veidotas šeit uz vietas, tad viens jautājums ir valsts drošība, bet otrs ir tas, ka šeit saražot produktu ir ļoti dārgi. Retranslējot izmaksas ir mazas, bet ieguvumi no reklāmas tirgus ir. Tāpēc šābrīža situācijā konkurences ziņā nevienlīdzīgā stāvoklī ir tie, kas ražo saturu uz vietas.”
UZZIŅA
* Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi Nacionālās drošības komisijas iesniegtos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tālākai izskatīšanai grozījumi nodoti Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
* Likumu rosināts papildināt ar noteikumiem, pēc kuriem radioprogramma veidojama vienā valodā – vai nu valsts valodā, vai svešvalodā. Pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā vismaz 50 no kopumā 67 radiostacijām skanētu latviešu valodā.
* Likumā plānots arī noteikt, ka radioprogrammā paša elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotie raidījumi aptver ne mazāk kā 80% no visu raidījumu un raidlaika kopapjoma nedēļas laikā (izņemot mūzikas skaņdarbu izpildījumus un reklāmu).
