Reinis Joksts, Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs: 0
“Slimnīcai 5900 personas vairāku gadu laikā ir palikušas parādā 320 000 eiro. Ja pacients nespēj samaksāt uzreiz pēc ārstēšanas, tad slēdzam ar viņu vienošanos un atļaujam norēķināties pa daļām divu nedēļu laikā. Sadarbojamies gan ar parādu piedzinējiem, gan arī sociālo dienestu. Jāpiebilst, ka pašvaldība pensionāriem sedz pacientu iemaksas.”
Uģis Muskovs, Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs:
“Esam aprēķinājuši, ka iespējamais parāds ir 30 līdz 40 tūkstoši eiro. To veido tie slimnieki, kas, visticamāk, par ārstēšanu nesamaksās. Mēs pacientiem skaidrojam, ka par ārstēšanu ir jāsamaksā tajā dienā, kad izrakstās no slimnīcas. Tiem, kuri nespēj samaksāt uzreiz, tiek atļauts to izdarīt mēneša laikā. Pacients tiek brīdināts, ja nesamaksās, būs darīšana ar parādu piedzinējiem. Slimnīca ir noslēgusi līgumu ar divām parādu piedzinējfirmām, un slimniekam tām ir jāmaksā vēl septiņi procenti no piedzenamās naudas summas. Pāris tūkstošus gadā parādu piedzinējiem samaksā arī slimnīca.
Visvairāk parādnieku ir tieši par stacionārā sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem. Līdzko tika samazināts līdzmaksājums no 13 eiro līdz 10 eiro, parādnieku skaits sāka nedaudz rukt. Tomēr katru gadu slimnīca noraksta vairākus tūkstošus eiro, jo parādnieks ir miris vai nav ilgstoši samaksājis par saņemto ārstēšanu. Diemžēl no mantiniekiem parādu nav ļauts piedzīt.”
Ivars Zvīdris, Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs:
“Pacienti slimnīcai palikuši parādā 210 tūkstošus eiro. Ir tādi, kas patiešām nespēj samaksāt, bet ir arī nekaunīgi slimnieki, kuri vienkārši nevēlas maksāt. Baidoties iekļūt “melnajā” sarakstā, viņi tomēr pēc ilgstošākām pārrunām samaksā. Skaidrs, ka parādu cēlonis ir lielie pacientu līdzmaksājumi, kas Latvijā ir augstākie starp visām Eiropas Savienības valstīm. Tie dzen parādos pacientus, bet pacienti – slimnīcu.
