Lāsma Sīle, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mārketinga un komunikācijas daļas vadītāja: 0
“Šā gada analīze rāda, ka pacientu parādi pieaug. Slimnīca mēnesī neieņem aptuveni 35 līdz 40 tūkstošus eiro. Lielāko daļu no kopējā parāda veido pacientu līdzmaksājumi.
Noteikti jāpiemin neatliekamās medicīnas pakalpojumu sniegšana, jo parādnieku īpatsvars par tiem ir pat līdz 65 procentiem. Slimnieks, vēršoties pēc palīdzības neatliekamā kārtā, nereti ir pārliecināts, ka nekas nebūs jāmaksā, un nezina, ka ir jāveic pacientu iemaksas par izmeklējumiem, ārsta konsultāciju un medicīniskajām manipulācijām. Ja medicīniskā palīdzība ir ambulatora, tad pacientam par saņemto ārstēšanu ir jāsamaksā. Pacients par to tiek informēts, un, saņemot izrakstu, tiek izsniegts arī rēķins.
Krietni labāka finansiālā situācija ir maksas pakalpojumos – no tiem apmaksā 95 procentus. Lai samazinātu maksas pakalpojumu parādus, slimnīca pagājušajā gadā ieviesa priekšapmaksu plānotajai ārstēšanai. Pacients pirms iestāšanās stacionārā tiek iepazīstināts ar izmaksu aprēķinu jeb tāmi. Aptuveni 10% no parāda apjoma skar grūti identificējamas personas – bezpajumtniekus. Arī ārzemju pacientiem, kuriem nav Eiropas Veselības apdrošināšanas kartes, bet tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība, rodas problēmas ar savlaicīgu rēķina samaksu. Lai uzlabotu pacientu identificēšanu, aprobācijas kārtībā jau vairākus mēnešus esam ieviesuši biometrisko datu jeb pirkstu nospiedumu izmantošanu pacientu identificēšanai, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datus ar pirkstu nospiedumiem. Slimnīca sadarbojas ar parādu piedzinēju pakalpojumu sniedzējiem, kas strādā ar debitoriem. Šīs sadarbības efektivitāte ir atkarīga no slimnīcas sniegto datu operativitātes, precizitātes un ieguldītā cilvēku resursa.”
