Līdzatkarība. Kā viņi atrod viens otru 1
Piedāvājam iepazīties ar fragmentu no Valentīnas Moskaļenko grāmatas “Atkarība – ģimenes slimība”. Kāpēc sievietes, kas vecāku ģimenēs pietiekami daudz piedzīvojušas alkohola izraisītās šausmas, izvēlas sev par vīriem tādus pašus vīriešus: alkoholiķus, narkomānus, azartspēlmaņus…
“Līdz laulībām es biju pārliecināta, ka nekad nekļūšu par dzērāja sievu. Un tagad, lūdzu, es stāvu jūsu priekšā: alkoholiķa sieva,” saka skaista 32 gadus veca sieviete, sauksim viņu par Svetu.
– Kāpēc jūs tik dedzīgi sev apsolījāt neiziet par sievu pie alkoholiķa? – es jautāju.
– Mans tēvs ir alkoholiķis. Pietiekami daudz jau skatījos uz viņu. Tāda laime man nav vajadzīga.
– Kā iepazināties ar nākamo vīru?
– Biju ciemos. Ballītes beigās skatos – sēž stūrī, piedzēries un nožēlojams. Es uzreiz sagribēju viņu glābt. Izsaucu taksometru, burtiski iecēlu viņu automašīnā un nosūtīju uz mājām.
– Vai jūs domājat, ka tā izglābāt viņu?
– Jebkurā gadījumā es biju mierīga un pārliecināta, ka tajā vakarā ar viņu nekas vairāk neatgadīsies.
Es pārdomāju Svetas vārdus “mierīga un pārliecināta”. Iespējams, ka tas ir viņas laulības atminējums. Varētu būt, ka Sveta ātri satraucas par visniecīgāko iemeslu. Lai tiktu galā ar trauksmi, reizēm nepieciešams kaut ko pasākt nekavējoties. Turklāt Sveta nav ļoti pārliecināta par savu nozīmīgumu; ka viņa ir vērtīga un cienījama sieviete. Lai saņemtu nozīmes apstiprinājumu no ārpuses, vajadzīga rīcība, ko citi cilvēki novērtēs un slavēs. Tāpēc viņa glābj vīrieti, kuru pirmo reizi ieraudzījusi. Atlīdzība – lielāka pārliecība par savu nozīmīgumu. Varbūt bija skaļi neizteikta doma: “Re, kāds es esmu malacis! Citi pagāja garām, es glābju. Es esmu varone.”
Mūsu saruna turpinās.
– Cik vīriešu bija tajā ballītē?
– Kādi desmit.
– Vai kāds mēģināja jūs aplidot?
– Jā, bet man viņi šķita garlaicīgi, neinteresanti.
Tad Sveta stāsta, kādas topošā vīra personības gaišās puses (kad viņš bija skaidrā) piesaistīja viņu. Es domāju par kaut ko citu. Ja sievietei ir nolemts apprecēties ar alkoholiķi, tad no desmit, pat no divdesmit vīriem, viņa izvēlēsies tieši viņu.
Kas patiesībā notika tajā ballītē? Viņš atļāvās būt vājš, bezpalīdzīgs, “nogādājams” mājās. Viņa sevi parādīja no labākās puses – glāba, juta līdzi, rīkojās apņēmīgi. Pretstati satikās.
Viņas dzīves scenārijs
No agras bērnības Sveta redzēja, kā šādos gadījumos rīkojās māte. Ballītē viņa darīja to pašu. Bērnībā gūtās mācības pārvēršas par automātiskām reakcijām. Vīrietis nevar par sevi parūpēties – tas ir signāls, lai tādas sievietes kā Sveta un viņas māte parūpētos par viņu un sargātu viņa drošību. Vissvarīgākais ir tas, ka tajā pašā laikā sievietes apmierina savu vajadzību kādu glābt, kādam pakalpot, uzņemties kāda cita atbildību. Patiesībā tas ir vīrieša pienākums – būt atbildīgam par dzeršanas sekām, pat ja viņš “nogāztu podus.” Viņš atsakās no atbildības, viņa to pārņem. Atslēga der slēdzenei.
Mīlestības bads un pašnovērtējums
Neskatoties uz lieliskiem ārējiem dotumiem un panākumiem darbā, Svetai ir katastrofāli zema pašapziņa. Dvēseles dziļumos viņa neuzskata sevi ne par izdarīgu, ne talantīgu, ne mīlestības cienīgu. It kā pa jokam sauc sevi par „idioti” (tik slikti nevajadzētu izturēties pret sevi, pat pa jokam nē). Sveta neprot pieņemt dāvanas un komplimentus.
Lai saprastu pieaugušo Svetu, jāatskatās viņas bērnībā. Slimība, ar kuru slimoja Svetas tēvs, neļāva izpaust vecāku mīlestību. Patiesībā gan mamma, gan tētis mīlēja meitu, bet viņi bija tik aizņemti ar problēmām, kādas ģimenē ienes alkohols, ka viņiem neatlika laiks Svetai. Bet Sveta mājās neradīja problēmas (bērns, šķiet, juta, ka šajā ģimenē to tāpat pietiek) – viņa labi mācījās, viņai piemita savam vecumam neraksturīga atbildības sajūta. Šķita, ka šādam bērnam nemaz nav nepieciešama individuāla uzmanība un pierādījumi, ka viņš tiek mīlēts. Patiesība tas ir vajadzīgs jebkuram bērnam. Tā nu Svetai vecāku mājā veidojās mīlestības deficīts. Pieaugot viņa bija izsalkusi pēc mīlestības.
Neapzināti šādas meitenes izvēlas vīrus ar problēmām. Viņas maldīgi domā, ka tāds jau nu nepametīs. Laulībā klājas grūti no pirmās dienas. Viņas redz vīru trūkumus, bet dažreiz tie ir noderīgi. Vīra nepilnības kalpo kā savas vērtības pierādījums: „Es esmu labāka par viņu, es nepiedzeros.”
Zems pašnovērtējums, pašcieņas trūkums, ticības trūkums tam, ka sieviete var tikt mīlēta, ka viņa ir talantīga – šīs ir to sieviešu psiholoģiskās īpašības, kurām draud grūta laulība.
Būtu labi sākt rūpēties par sevi.
Pirms kaut ko darīt cita vietā, jautā sev: kura problēma tā ir? Ja tā ir viņa problēma, tad nesteidzies to uzkraut savos trauslajos plecos.
Padomā par savām barjerām, par personības robežām. Parasti, kad attiecības neizdodas, ir lietderīgi pārskatīt robežas. Robežas nozīmē: „Es varu iet tik tālu. To es darīšu tev, un tas ir tas, ko nekad nedarīšu. Bet tas – ko es no tevis nekad nepacietīšu.”
Ko darīt ar pašvērtējumu? Veselīgs pašvērtējums vienkārši ir ticība sev. Jā, tas ir atkarīgs no bērnības kvalitātes, likteņa. Tomēr, kad esi pieaugusi, tev nav jādzīvo ar bērnībā sarakstītu scenāriju.
Vienkārši saki sev: “Es neesmu sliktāka par citiem.” Lai nekļūtu iedomīga vai augstprātīga, pievieno: “Bet neesmu arī labāka par citiem. Es tikai esmu cienījams cilvēks.”
Protams, jātiek vaļā no dažām bailēm. Vienatnē tas var būt grūti. Nenoslēdzies sevī, meklē pašpalīdzības grupas, līdzīga likteņa biedres. Runā ar cilvēkiem, kuriem uzticies. Visbeidzot, ir psiholoģiskā palīdzība.
Kāpēc viņi nešķiras?
Mana draudzene 30 gadus ir precējusies ar alkoholiķi. Ja paklausītos viņu, tad ne dzīve, bet vienas mocības. Tā vien gribas pajautāt – kāpēc nešķiries? Pazīstams psihologs teica, ka nav stiprāku laulību, kā ar alkoholiķi. Kāpēc tā?
Zinātnieki saka, ka cilvēka uzvedību kontrolē ne tikai apziņa, bet vēl vairāk – zemapziņa. Zemapziņa izmanto principu par dažu reakciju nostiprināšanu ar baudu, bet citu, nevēlamu reakciju sodīšanu ar sāpēm.
Uzvedības motivācija ir saistīta ar psiholoģisko atlīdzību – baudu vai izvairīšanos no sāpēm.
Alkoholiķiem ir traucēta atalgojuma sistēma smadzenēs. Viņu sievām, visticamāk, arī. Viņi gūst prieku no avotiem, ko veseli cilvēki var noraidīt vai apspiest. Kā šis neirofizioloģiskais princips darbojas dzīvē?
Nikolajs un Olga
Ieskatīsimies Nikolaja un Olgas laulības dzīvē (stāsts ir reāls, bet vārdi mainīti). Nikolajam ir 50 gadi. Pēdējo 25 gadu laikā viņš dzer. Tikpat ilgi viņš ir precējies ar Olgu. Viņš nedzer katru dienu, 3-5 dienas pēc kārtas, tad divas nedēļas ir skaidrā. Viņš jau trīs reizes ir ārstējies no alkoholisma. Pēc katras ārstēšanas atturība bija ne garāka par sešiem mēnešiem. Atkal viņš ir piedzēries, nu jau astoņas dienas. Krīze ģimenē, krīze darbā. Tāpēc viņi abi atnākuši pie ārsta. Te būs daļa no mūsu sarunas.
Nikolajs – Esmu nonācis pie robežas. Viss, pietiek. Es vēlos pārtraukt dzeršanu. Tik daudz bēdu esmu sagādājis.
Ārsts: – Kam?
– Sievai, bērniem. Olga ir zelta cilvēks, tik daudz cietusi. Viņa ir kā svētā. Kā viņa rūpējās par mani pēc iedzeršanas! Bez viņas es vienkārši nebūtu izdzīvojis.
Olga: – Neesmu nekāda svētā. (Zemapziņā viņas galva apstiprinoši māj: jā, jā, es esmu svētā. Jā, viņš bez manis būtu pagalam. Skaļi viņa to visu bieži saka mājās).
Ārsta kabinetā Olga nopietni paziņo: “Vai nu viņš pārtrauc dzeršanu, vai arī es šķiros.” Nikolajs piekrīt ārstēties ambulatori, nevis stacionārā.
Kas notika tālāk? Viss atkārtojās pa vecam. Vīrs mēģināja dzīvot skaidrā, bet nenoturējās. Un kā ar Olgu? Vai šķīrās? Protams, nē. Pati sev teica: “Kā es varu viņu tagad atstāt, kad viņš cenšas tikt vaļā no alkoholisma?” Vairākas reizes atkārtoja: “Bez manis viņš pazudīs.”
Kāds labums no tāda murga
Nikolajs un Olga turpina dzīvot ierastajā murgā. Ikviens ir neapmierināts ar savu dzīvi. Ikviens ir neapmierināts ar otru laulāto. Viņu vislielākā nelaime ir tā, ka neviens no viņiem nevar mainīties. Kā šis murgs ir iespējams? Kāpēc tas ilgst jau 25 gadus?
Tāpēc, ka katram laulātajam briesmīgā situācija ir psiholoģiski izdevīga. Situācija apbalvo katru laulāto ar kaut ko ārkārtīgi nepieciešamu.
Kādas balvas saņem Nikolajs? Kāpēc viņam tas ir izdevīgi?
Viņam patīk dzert. Viņam patīk būt apreibušam. Būdams piedzēries, viņš ir labākā garastāvoklī, dzīve skaidrā nesniedz tādu prieku (eiforijas efekts). Viņam patīk, ka alkohols samazina trauksmi un nepārliecinātību par sevi (anestēzijas efekts, izvairīšanās no sāpēm). Viņam patīk visa dramatiskā atmosfēra, satraukumi, kas parasti pavada alkoholismu (emocionālās dzīves intensitātes ilūzija).
Dzīve skaidrā viņam šķiet tukša un garlaicīga. Tomēr tādi periodi ir, tas ļauj samazināt vainas sajūtu, iegūt punktus savā labā, justies kā cienījamam cilvēkam, palepoties: “Es varēju pusgadu izturēt bez degvīna! Ja sagribēšu, pilnībā atmetīšu dzeršanu!”
Visās situācijās, kad bija nožēlojamā stāvoklī, saņēma no sievas tik daudz līdzjūtības, žēluma, mīlestības un rūpju. “Dārgais, tu varētu pamēģināt nedzert, es tevi lūdzu. Tu tikai ārstējies un es tavā labā (lasīt – tavā vietā) visu izdarīšu.” Strādājot klīnikā, kur ārstējas alkoholiķi, es noskatījos, ka viņu sievas stiepj smagus maisiņus ar kaut ko garšīgu un saldu. Patīkami taču, vai ne?
Atbildības par sevi, par sievu, bērniem noņemšana. Par dvēseliskas tuvības nodibināšanu ar viņiem. Viņš baidās būt tuvās attiecībās, viņš tās atliek uz vēlāku laiku, uz skaidrības brīžiem.
Alkohols ļauj izvairīties no ciešām un atbildīgām attiecībām ar sevi. Problēmas ir, bet tās risināt – biedējoši.
Alkohols ļauj Nikolajam izvairīties no visa, kas viņam liek pārtraukt būt bērnam un kļūt par pieaugušo. Alkohols kavē profesionālo un garīgo izaugsmi. Garīgajai izaugsmei ir nepieciešamas pūles, Nikolajam tas ir sāpīgi un viņš izvairās no sāpēm. Šī paša iemesla dēļ viņš izvairās no atbildības un pienākumiem. Nav brīnums, ka alkoholismu sauc par bezatbildības slimību.
Kāds labums no tā Olgai?
Patīkami apzināties, ka jau tik ilgi, 25 gadus tu izturi tādu murgu, kādu cita sieviete neizturētu varbūt pat nedēļu. Viņš pats teica, ka viņa ir svēta. Ciešana tuvina svētumam, varones lomai. Viena sieviete līdzīgā situācijā iesaucās: „Esmu pelnījusi pieminekli, jo dzīvoju ar alkoholiķi 30 gadus!”
Viņa jūtas spēcīgais partneris. No viņiem diviem spēcīgākā ir viņa. Viņa ir palīdzoša sieva, gādīga sieva, viņa pieņem pareizos lēmumus, viņa vienmēr zina, kā rīkoties, tāpēc norāda: “Nedzer! Ārstējies!” Viņai ļoti patīk atkārtot: “Viņš bez manis pazudīs.” Šajā frāzē ietverts dieviem pazīstamais stāvoklis, kad viņi dod dzīvību un to atņem. Jauki justies kā Dievam. Labi apzināties, ka esi labāka, spēcīgāka, kompetentāka nekā viņš.
Uzvara cīņā par pārsvaru. Objektīvi situācija izskatās nedaudz citādāka nekā Olgai. Nikolajs nepazudīs bez viņas. Bet Olga nevar būt objektīva. Viņai vajag justies labākai nekā viņš, jo patiesībā viņai ir ļoti slikti pašai ar sevi. Viņa visu laiku cīnās par pirmo vietu, un alkoholisms palīdz viņai uzvarēt.
Kamēr viņa pilnībā iesaistīta vīra problēmās, ir lielisks iemesls izvairīties no savu problēmu risināšanas. Arī viņa baidās no tuvām attiecībām ar sevi. Prātā izveidojas ērta konstrukcija: Nikolajam ir problēma – alkohols, mana problēma ir Nikolajs, citādi es esmu nevainojama.
Drāma, kāpumi, kritumi, šūpošanās no elles līdz paradīzei (“Viņš šodien ir skaidrā. Kāda laime!”). Tas viss abiem sniedz emociju intensitāte un piepildītas dzīves sajūtu. Olgas dziļākā problēma ir tāda, ka viņa jau sen atteikusies no reālajām jūtām, tā ir viņas anestēzijas metode (anestēzijas efekts). Viņa jau sen dzīvo, nevis aktīvi, bet reaģējot tikai uz vīra dzīves notikumiem. Taču abi izvēlas dzīvot ilūziju pasaulē. Patiesība par sevi viņus biedē.
Olgas protesti, draudi šķirties – tas viss ir tikai dūmu aizsegs. Patiesībā gan Olga, gan viņas vīrs dara tieši to, ko vēlas darīt, un dzīvo tā, kā vēlas dzīvot. Viņai ir vīrs, kuru viņa vēlas. Turklāt viņai vajag tikai tādu vīru kā Nikolajs. Kopdzīvē ar viņu Olgai ir iespēja apmierināt savas dziļākās, būtiskākās vajadzības: katru dienu barot savu zemo pašapziņu.
Cilvēkam ir vajadzība piederēt kādam vai kādai grupai – ģimenei, komandai, tautai. Ir vajadzība justies cienīgam, nozīmīgam, talantīgam un spējīgam cilvēks. Ir nepieciešama pašrealizācija. Olgai šīs vajadzības apmierina laulības ar Nikolaju. Tajās viņa jūtas spēcīgāka, nozīmīgāka, talantīgāka, jo sevi kā cilvēku, atsevišķi no vīra, viņa neuzskata par vērtību.
Viņi nekad neizšķirsies. Svari ir līdzsvarā. Atslēga derēja slēdzenei. Viņi izveidoja neveselīgu sistēmu, kurā viena daļa bez otras nedarbojas. Viņa alkoholisms nekad nebeigsies, jo neviens neriskēs uzsākt pārmaiņas no sevis.
