Vai pircēji vairāk pieprasa Latvijas preci? Atbild tirgotāji 3
Vietējie lauksaimnieki un ražotāji Krievijas noteiktā embargo dēļ Eiropas Savienības precēm jau šobrīd cieš zaudējumus un aktīvi meklē jaunus tirgus un pircējus, kur savas preces realizēt. Valdība mudina iedzīvotājus aktīvi atbalstīt vietējos uzņēmējus un zemniekus, izvēloties vietējo preci, nevis ievestos produktus. Vai pēc aicinājuma atbalstīt Latvijas preci mainījušies iedzīvotāju iepirkšanās paradumi, devos skaidrot uz Rīgas Centrāltirgu.
Mudīte, strādā piena paviljonā: ”Cilvēkus vairāk par to, no kurienes nāk piena produkti, interesē, tas, cik tie maksā. Man biežāk jautā, kad samazināsies piena produktu cenas, nevis, vai tie ir Latvijā ražoti produkti – jo to jau var redzēt arī pēc iepakojumiem. Cilvēki joprojām seko līdzi saviem izdevumiem, tāpēc pirkumu izvēlē bieži vien tieši cena ir noteicošā. Pārdodu piena produktus gan no Latvijas, gan Lietuvas un Polijas – pensionāri bieži izvēlas ievesto preci, jo tā ir lētāka. Daudzi jautā par to, kad Latvijā ražotais siers kļūs lētāks un, protams, arī citas preces. Es domāju, ka vēl jāpagaida kāds mēnesis un vietējie piena izstrādājumi kļūs lētāki, jo cenas būs jāsamazina. Tad arī Latvijas ražojumus pirks vairāk.”
Diāna, strādā gaļas paviljonā: ”Par gaļu pircēji vienmēr ir jautājuši, no kurienes tā ir, un turpina to darīt arī tagad. Gaļas izcelsme vienmēr ir bijusi svarīga. Cilvēki dod priekšroku vietējai gaļai, nevis ievestajai produkcijai, jo tā ir svaigāka. Mēs tirgojam vietējo jēru un liellopu gaļu, kuru šobrīd pērk izteikti vairāk – īpaši jaunieši un jaunās māmiņas bērniem, jo cenšas ēst veselīgi. Cūkgaļa gan mums ir ievestā, taču to šobrīd pērk mazāk.”
Elita, strādā zivju paviljonā: ”Tā ir prasība, lai uz cenu zīmēm būtu rakstīts, no kurienes konkrētā zivju produkcija nākusi. Arī mēs to pildām, tāpēc pircēji paši redz, no kurienes produkcija ir, un izvēlas sev piemērotāko. Taču, protams, vietējās zivis vienmēr izvēlas biežāk. Mēs galvenokārt pārdodam Latvijā audzētas zivis, piemēram, samus, taču kolēģes pārdod arī lašus no Norvēģijas. Cilvēki mūsu produkciju pērk gana labi, taču arī jāatzīst, ka cenas ir diezgan augstas, tāpēc ne visi var atļauties to, ko gribētos.”
Žanna, pārdod dārzeņus un augļus: ”Protams, cilvēki dod priekšroku Latvijā augušiem dārzeņiem un vienmēr ir prasījuši, no kurienes tie ir, un šobrīd šajā ziņā nekas nav mainījies. Mēs tirgū strādājam jau ļoti ilgi, tāpēc ir izveidojies gana liels pastāvīgo klientu loks, kuri pārzina mūsu piedāvājumu, kas lielākoties ir sezonāls, jo pārdodam tikai vietējos dārzeņus. Tomēr tikpat svarīgi kā tas, vai produkts ir no Latvijas, cilvēkiem ir produktu cena. Ir cilvēki, kuri pērk tikai vietējos dārzeņus un augļus, bet citi izvēli izdara, izsverot, cik kas maksā.”
Uzziņa
* Pirmā Latvijas ražojumu propagandas nedēļa sarīkota 1929. gadā. Īpaši šim notikumam tika nodibināta Latvijas preču propagandas komiteja, kuru vadīja toreizējais finanšu ministrs Ansis Petrevics un Valsts prezidents Gustavs Zemgals.
* “Pērkat savus ražojumus, jo tas nozīmē ietaupījumu jums un jūsu valstij; tas dod arī apziņu, ka jūs iegūstat labu un vērtīgu preci. Stipriniet nācijas pašlepnumu! [..] Ir pēdējais laiks atbrīvoties no bīstamā iespaida, kāds piemīt vārdu salikumam “ārzemju ražojums”” (Ansis Petrevics, Latvijas finanšu ministrs, “The Economist”, 1929. gads)
Avots: akcijas “Nepērc svešu” mājaslapa
