Līdz vēža diagnozei paiet vairāki mēneši 1
Onkoloģiskās modrības gads sācies ar labām pārmaiņām: kopš 1. janvāra pirmā onkologa vai hematologa konsultācija pacientam ar ģimenes ārsta nosūtījumu jānodrošina desmit darba dienu laikā no brīža, kad viņš vērsies ārstniecības iestādē. Vienīgā problēma – pacientam pie šiem speciālistiem jāierodas jau ar noteiktu diagnozi un izmeklējumiem, kas to apliecina. Taču uz dažiem valsts apmaksātiem izmeklējumiem rindā jāgaida mēnešiem ilgi.
Klupšanas akmens – izmeklējumi
“Vidzemes slimnīcas poliklīnikā pacients uz konsultāciju pie onkologa var tikt desmit dienu laikā – ar nosacījumu, ka speciālists nav atvaļinājumā vai saslimis,” apstiprina iestādes pārstāve Benita Brila. Ambulatoros pakalpojumus sniedz divi onkologi, viens pieņem divas, otrs – vienu reizi nedēļā. Pie onkologa reizi nedēļā iespējams tikt arī Vidzemes slimnīcas filiālē Valkā, bet hematologs Vidzemes reģionā nav pieejams vispār.
“Pie manis pacients reizēm var tikt jau tajā pašā dienā, kad viņš vērsies poliklīnikā. Lielākā problēma ir tā, cik ilgā laikā var veikt izmeklējumus,” saka Alūksnes poliklīnikas onkoloģe ķīmijterapeite Ārija Bertuka. Ļaundabīga audzēja diagnostika nav onkologa vai hematologa uzdevums. To veic ģimenes ārsts vai speciālists, piemēram, ginekologs vai gastroenterologs, mērķtiecīgi nosūtot pacientu uz tālākiem izmeklējumiem, kas kliedētu vai apstiprinātu aizdomas par onkoloģisku slimību. Pie onkologa pacients ierodas ar izmeklējumu rezultātiem, kas pierāda vēža diagnozi. Tieši valsts apmaksātu izmeklējumu veikšanai patlaban jātērē visvairāk laika. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta informāciju, piemēram, uz iegurņa orgānu ultrasonogrāfiju Rīgas 1. slimnīcā jāgaida 120, bet uz vēdera dobuma – pat 221 diena, bet Latvijas Onkoloģijas centrā uz abiem izmeklējumiem – 80 dienas. Arī Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā šādus izmeklējumus var veikt tikai pēc 90, bet Alūksnes slimnīcā – pēc 88 dienām. Turpretī Cēsu klīnikā, Rēzeknes slimnīcā un Alūksnes primārās aprūpes centrā uz šīm pārbaudēm rindu nav.
Ārija Bertuka norāda: visgrūtāk tomēr nokļūt uz magnētisko rezonansi, kas par audzēju sniedz visizsmeļošāko informāciju. Piemēram, magnētiskās rezonanses kabinetā Valmierā pacientu pieraksts atsāksies tikai aprīlī, turklāt pašu izmeklējumu varēs veikt vien jūnijā. Rīgā rindas uz to ir vēl garākas, 140 – 150 dienas. “Uzskatu, ka magnētiskās rezonanses izmeklējumos vajadzētu atgriezties pie principa, ka par tā nepieciešamību lemtu ārstu konsilijs. Tagad tas atstāts speciālistu ziņā, tādēļ izmeklējumu pirmais nereti saņem uzstājīgākais pacients, nevis tas, kuram tas jāveic steidzami.”
Ārpus rindas – tikai skrīninga dalībniekiem
Latvijā šobrīd ieviests “zaļā koridora” princips, proti, pacientiem, kam valsts organizētā vēža skrīninga izmeklējumu rezultāti raisa aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, papildu izmeklējumi tiek apmaksāti ārpus ārstniecības iestādei noteiktajām kvotām, tādēļ tos var saņemt ātrāk. Ārstniecības iestāžu saraksts, kur izmeklējumi pēc skrīninga rezultātu saņemšanas pieejami paātrinātā kārtā, atrodams Nacionālā veselības dienesta interneta mājaslapā.
Pēc skrīninga testu rezultātu saņemšanas ģimenes ārsts vai speciālists izsniedz pacientam nosūtījumu uz papildu pārbaudēm. Uz tā obligāti jānorāda, ka izmeklējumi nepieciešami pēc valsts apmaksāto profilaktisko pārbaužu veikšanas. Arī piesakoties uz izmeklējumu, reģistratūrā noteikti jāpasaka, ka izmeklējums nepieciešams pēc vēža profilaktisko pārbaužu rezultātu saņemšanas.
“Alūksnes novadā “zaļā koridora” princips darbojas labi. Ja skrīninga programmā iesaistītai sievietei mamogrāfijā atklātas izmaiņas, krūšu ultrasonogrāfiju var veikt nedēļas laikā. Arī rinda uz zarnu izmeklējumu – kolonoskopiju – nav īpaši gara, trīs četras nedēļas,” apstiprina Ārija Bertuka.
Latvijā darbojas trīs vēža savlaicīgas atklāšanas programmas. Tas nozīmē, ka steidzamā kārtā izmeklējumus šobrīd var veikt ierobežots pacientu loks: sievietes vecumā no 50 līdz 69 (krūts vēža skrīnings) un no 25 līdz 70 (dzemdes kakla skrīnings), kā arī abu dzimumu pārstāvji vecumā no 50 līdz 74 gadiem (kolorektālā vēža skrīnings). Ja radušās aizdomas par audzēju citā vietā, piemēram, plaušās vai aizkuņģa dziedzerī, vai arī ja cilvēks ir jaunāks vai vecāks par skrīningā noteikto, “zaļā koridora” princips vairs nav spēkā. Tukuma ģimenes ārste Inese Petrova uzskata, ka tas nav taisnīgi: “Onkoloģisko saslimšanu risks pieaug līdz ar gadu skaitu. Vai pēc 65 gadu vecuma tas vairs nav jākontrolē?”
Arī Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis uzskata: šo principu vajadzētu attiecināt uz visiem pacientiem, ja ir aizdomas par vēzi, lai rindā uz izmeklējumiem netiktu tērēts dārgais laiks un pēc iespējas ātrāk varētu sākt ārstēt.
