Kādi darbi Saeimā jāveic jaunajā ziemas sesijā? Atbild komisiju vadītāji 0
Ilma Čepāne (“Vienotība”), Juridiskās komisijas priekšsēdētāja: ”Nākamajā sesijā komisijai būs jārisina politiski jūtīgais jautājums par čekas maisiem. Otrs jūtīgs jautājums būs vēlētāju iniciatīva par deputātu mandāta zaudēšanu par būtiskiem svinīgā solījuma pārkāpumiem. Tomēr vissvarīgākais jautājums laikam būs Valsts prezidenta piedāvātie Satversmes grozījumi par prezidenta pilnvaru paplašināšanu. No specifiski juridiskiem jautājumiem jāmin šķīrējtiesu likumprojekts. Pašreizējais tiesiskais regulējums pieļāva pārāk plašu personu loku, kas varēja kļūt par šķīrējtiesnešiem. Gatavojamies noteikt stingrākus kritērijus. Par Satversmes preambulu – šā jautājuma virzība šobrīd vairāk atkarīga nevis no komisijas, bet gan no topošās koalīcijas darba plāna.”
Aija Barča (ZZS), Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja: ”Būtiskākie darbi būs likumprojekti, kas paredz obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā, sasaistot valsts apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu. Joprojām aktuāli būs plānotie grozījumi Darba likumā un labojumi arodbiedrību regulējumā, kas modernizāciju nav pieredzējis kopš 90. gadu sākuma. Turklāt Labklājības ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu būtiski reformēt sociālā atbalsta sistēmu, tostarp pārskatot tā saucamo nabadzības slieksni un piedāvājot ieviest no valsts pamatbudžeta finansētu sociālo pensiju, kā arī noteikt minimālo apmēru bezdarbnieka pabalstam.”
Jānis Ozoliņš (RP), Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs: ”Svarīgākais uzdevums būs darbs pie grozījumiem privātpersonu maksātnespējas procesā, lai kredītsaistību grūtībās nonākušie iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk spētu atgriezties valsts ekonomikas apritē. Komisijai jārod arī Latvijas situācijai atbilstošākais regulējums saistībā ar gāzes tirgus atvēršanu.”
Ināra Mūrniece (NA), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja: ”Viens no pirmajiem darbiem būs grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kuru mērķis ir garantēt bērnu drošību izglītības iestādēs, nosakot to personu loku, kurām ir liegts strādāt skolās. Aizliegums varētu attiekties uz tiem, kas izdarījuši varmācīgus noziegumus, dzimumnoziegumus vai noziegumus pret bērniem. Uzmanības lokā saglabāsies mediju jautājumi. Ļoti svarīgi izveidot mediju nodaļu Kultūras ministrijā, un pašreizējā ministre Dace Melbārde ir piekritusi šo jautājumu virzīt uz valdību. Aktuāli būs dažādu likumu grozījumi, kas skar medijus, – retranslācijas un apraides atļaujas, mediju apvienošanās gadījumi, īpašnieku atklāšanas prasība. Gadījums ar vēstures faktu sagrozītājiem PBK un viņu raidījumu “Cilvēks un likums” mums liks domāt par soda sankciju palielināšanu, kā arī gadījumiem, kad elektroniskajiem medijiem tiek anulēta apraides vai retranslācijas atļauja.”
Sergejs Dolgopolovs (“SC”), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs: ”Pirmkārt, Valsts prezidents ir atgriezis otrreizējai caurlūkošanai Saeimas vēlēšanu likumu. Tādēļ mums, kaut asinis pa degunu, ziemas sesijā ir jāpanāk, lai šis likums tiktu pieņemts galīgajā redakcijā. Turpināsim strādāt ar likumiem, kas reglamentē mājokļa problēmas. Šeit ir divi būtiski likumprojekti. Viens – par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā. Otrs ir dalītā īpašuma problēma. Apzinos, ka pilnīgi atrisināt šo lietu mēs nepaspēsim, kaut arī konceptuālas idejas risinājumiem ir. Domāju, ka skatīsim arī Dzīvokļu privatizācijas likuma normu, kas paredz, ka zemes nodokli maksā nevis zemes īpašnieks, bet zemes nomnieks.”
