JKP atklāja savas politiskās intereses, tā spiežot partnerus paņemt pauzi 5
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nākamajā valdības partiju sarunu raundā par strīdīgā ekonomikas ministra amata politisko piederību pirmdien iesaistījās Jaunā konservatīvā partija, piesakot pretenzijas uz šo vai finanšu ministra posteni.
Premjers Krišjānis Kariņš (“JV”), jūtot pašvaldību vēlēšanu tuvuma ietekmi uz valdības partiju sarunu procesu, ierosināja tās atlikt pēc 5. jūnijā paredzētajām vietējām vēlēšanām.
“Priekšvēlēšanu kampaņas laiks nav īstais, lai veiktu tik nozīmīgas pārmaiņas,” uzskata K. Kariņš. Viņaprāt, tagad ir sakāpināta gaisotne, bet pēc pašvaldību vēlēšanām “atvērsim sarunas par iespējamajām sadarbības līguma izmaiņām”.
Premjers norādīja, ka trīs partijas ir pieteikušas interesi vadīt Ekonomikas ministriju, kas nozīmē, ka sarunas nebūs vieglas. Nacionālās apvienības priekšsēdis Raivis Dzintars preses konferencē atzina, ka ideālā variantā par ekonomikas ministru būtu jāvienojas agrāk.
Taču, tā kā sarunas paredzētas plašākā diapazonā, tad tās būs sarežģītākas. Viņaprāt, pašvaldību vēlēšanu tuvums ir radījis papildu kairinājumus un tas sarunas nepadara vieglākas. Ekonomikas ministra pienākumus pildīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), kuram bijušais ministrs Jānis Vitenbergs palīdzēšot, solīja R. Dzintars.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“AP”) uzskata, ka runa primāri ir nevis par amatu sadali, bet par to, kā partijas spēj sadarboties un uzticēties cita citai. JKP priekšsēdis J. Bordāns koalīcijas lēmumu atlikt sarunas bija uztvēris kā piekrišanu JKP priekšlikumam atbildības jomu sadalījumu skatīt plašāk.
Jaunā konservatīvā partija, kas vēl pagājušajā piektdienā nebija gatava izteikties ne par “KPV LV” ekonomikas ministra amata kandidātu Pēteri Šmidri, pret ko jau iebildusi Nacionālā apvienība, ne par šā posteņa nodošanu NA, pirmdien no rīta sāka atklāt savas intereses.
JKP līderis J. Bordāns pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” paziņoja, ka, pēc viņa domām, valdībā ir nepieciešams kapitālais remonts, “jo tā lielā bilde nav glaimojoša ne valdībai, ne tās premjeram”.
Nacionālā apvienība esot trešā lielākā frakcija aiz JKP un “Attīstībai/Par”. Taču viņš vairākkārt vedināja “parādīt Latvijai, ka varam uztaisīt vēl jaudīgāku kapitālo remontu, jo pašreizējā premjera interesēs ir nevis aizbāzt kādu caurumu vai spēlēt aklās vistiņas, bet skatīties reāli”.
No J. Bordāna uzstāšanās, kurā izskanēja kritiskas piezīmes par Finanšu ministrijas darbu, varēja noprast, ka JKP vairāk interesē tieši šī ministrija.
Par to jau kuluāros runāja pirms laika, jo izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas pienesums partijas tēla spodrināšanā nav liels, ņemot vērā ministres aizsāktās reformas. Savukārt amatam valdībā JKP labprāt deleģētu vienu no partijas kodola cilvēkiem – Gati Eglīti.
Saeimas deputāts G. Eglītis “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka viņš ir “īstais adresāts”, kuram lūgt to komentēt. Viņš dienas pirmajā pusē lika saprast, ka Ekonomikas ministrija JKP tik ļoti neinteresē, jo “Jānis Vitenbergs tīri labi strādāja, bet Finanšu ministrijā gan ir daudz problēmu un ir nepieciešamas pārmaiņas”.
JKP “kā minimums vēlētos parlamentārā sekretāra amatu”, teica G. Eglītis. Jāatgādina, ka tagad Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs ir jaundibinātās “Stabilitātes grupas” vadītājs Atis Zakatistovs, kurš noslēdza vienošanos ar premjeru K. Kariņu, citus amatus neprasot.
Uz vaicāto, vai JKP būtu gatava atteikties no, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas vadības, ja notiek amatu pārdale, G. Eglītis atbildēja, ka “kopumā par katru cenu neturamies pie saviem amatiem un esam gatavi vērtēšanai”.
Viņš atzina, ka izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas iesāktās reformas nav populāras un izraisa pretestību no to puses, kas negrib pārmaiņas, taču šīm reformām jau sen bija jānotiek.