Komunistiskā genocīda upuru atceres pasākums 1941.gada deportāciju piemiņas vietā Torņakalna stacijā.
Komunistiskā genocīda upuru atceres pasākums 1941.gada deportāciju piemiņas vietā Torņakalna stacijā.
Foto: LETA

Līdz valsts jubilejai sola pabeigt memoriālu represētajiem
 0

Pēc Latvijas politiski represēto apvienības  (LPRA) lūguma vakar Ministru prezidente Laimdota Straujuma tikās ar LPRA valdes priekšsēdētāju Gunāru Resno, lai pārrunātu  Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecību.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

G. Resnais ar aicinājumu izveidot memoriālu – piemiņas vietu Rīgā, kas vēsta par tautas upuriem padomju okupācijas režīmā, – vērsās jau pie Aigara Kalvīša valdības. Pēc tam Kultūras ministrijas rīkotā starptautiskā pieminekļu skiču konkursā 55 piedāvājumu konkurencē uzvarēja arhitekts Kristaps Ģelzis ar darbu “Vēstures taktīla”. Tas notika 2008. gadā. Un 2009. gada sākumā LPRA savā 20. konferencē pieņēma rezolūciju, kurā atbalstīja “idejiski un mākslinieciski bagāto projektu un vietas izvēli Rīgā, Strēlnieku laukumā” un uzsvēra, ka svarīgi sākt memoriāla celtniecību vienlaikus ar Okupācijas muzeja piebūvi “Nākotnes nams”.

Pašlaik norit šo objektu tehnisko projektu izstrāde, un, ņemot vērā, cik ilgs laiks jau pagājis kopš ieceres rašanās un projektu konkursa norises, LPRA bija radušās bažas par iespēju tuvāko četru gadu laikā tikt līdz rezultātam. G. Resnais uzsver, ka memoriāla tapšanas priekšdarbos valsts ieguldījusi jau vairāk par 200 000 latu.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Sarunā ar Latvijas Politiski represēto apvienību tika kliedētas bažas par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecību un Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukciju,” uzsver L. Straujuma. “Vēsturiskās atmiņas vārdā mums ir svarīgi šie abi objekti. Valdība ir gatava sniegt atbalstu Latvijas Politiski represēto apvienības iniciatīvām, un šobrīd neredzu nekādas pretrunas un iemeslus, lai kāda no šiem projektiem attīstība tiktu kavēta.” Abus projektus realizē Kultūras un Finanšu ministrijas un Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, un gan Okupācijas muzejam, gan memoriālam jātop gatavam līdz 2018. gadam.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.