Līdz plkst.12 Latvijā kopumā referendumā nobalsojuši 414 867 jeb 26,85% balsotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.

Lasītākie

Kokteilis

Auns – velotrenažieris, Lauva – balets. Kuras fiziskās aktivitātes tev sagādās prieku pēc zodiaka zīmes? 1

“Mēs bremzējām… Mēs nevarējām… Izdarījām, ko varēja tajā momentā izdarīt.” Avārijā iesaistītie kravas auto šoferi atklāj traģēdijas detaļas 1

TV24

Olte: Mēs šobrīd vienkārši esam mazliet pārāk nabagi, to redzu, dzīvojot 100. kilometrā 35

Lasīt citas ziņas

Rīgā nobalsojuši 101 140 vēlētāju jeb 24,75%,Vidzemē – 121 137 jeb 29,6%, Latgalē – 62 158 jeb 26,33%, Kurzemē – 62 313 jeb 30,45%, savukārt Zemgalē – 67 619 vēlētāji jeb 29,14% no kopējā vēlētāju skaita.

Pirmās stundas laikā līdz plkst.8 pēc vēlēšanu iecirkņu atvēršanas Latvijā kopumā referendumā nobalsoja 25 200 balsotāju jeb 1,63% no kopējā vēlētāju skaita. Rīgā pirmajā stundā nobalsojis 6551 vēlētājs jeb 1,6%,Vidzemē – 7648 jeb 1,87%, Latgalē – 3537 jeb 1,5%, Kurzemē – 3501 jeb 1,71%, savukārt Zemgalē – 3894 vēlētāji jeb 1,68% no kopējā vēlētāju skaita.

VIDEO. Rēzeknē iedzīvotājus pārsteidzis vīrietis, kurš pa pilsētas ielām staidzina poniju

“Liela daļa komunikācijas Rīgas 1.slimnīcā notiek krieviski.” Slimnīca skaidro, vai valsts valoda tiešām ir otrajā plānā?

“Mēs bremzējām… Mēs nevarējām… Izdarījām, ko varēja tajā momentā izdarīt.” Avārijā iesaistītie kravas auto šoferi atklāj traģēdijas detaļas

Šorīt durvis vēruši visi 950 vēlēšanu iecirkņi Latvijā un sākusies balsošana referendumā par krievu valodas statusu. Balsošana referendumā ilgs līdz plkst.22.

Referendumā tiek piedāvāts mainīt Satversmes 4.pantu, nosakot, ka valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Piedāvātie grozījumi Satversmes 18.pantā paredz mainīt Saeimas deputāta svinīgo solījumu (zvērestu), liekot topošajam tautas kalpam solīt stiprināt gan latviešu, gan krievu valodu kā valsts valodu.

Satversmes 21.pantā rosināts izslēgt normu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, savukārt Satversmes 101.pantā piedāvāts noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda. Grozījumos Satversmes 104.pantā rosināts noteikt, ka iedzīvotāji atbildi no valsts un pašvaldību institūcijām var saņemt gan latviešu, gan krievu valodā.

Satversmes grozījumus ierosināja Vladimira Lindermana vadītā biedrība “Dzimtā valoda”, to skaidrojot kā pretreakciju uz nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK sākto parakstu vākšanu par izglītību tikai latviešu valodā un dažādiem citiem “nacionālistu izlēcieniem”.