Stirnas uz nebēdu nograuž stādījumus. Ko darīt? 0
Jautājums. Nezinu, kā tikt vaļā no stirnām, kas ziemā nograuž aveņu, jāņogu, ābeļu stādījumus, bet vasarā izposta biešu lauku. Runāju ar vietējiem medniekiem, bet viņi neko nevarot darīt līdz jūnijam, kad sākas stirnu medību sezona. IMANTS IECAVAS NOVADĀ
“Tas tiesa – stirnām no 1. decembra līdz 1. jūnijam ir saudzēšanas laiks, šajā laikā tās nedrīkst medīt,” apstiprina Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. “Meža dzīvnieku gaļa nobriest noteiktā laikā (rudenī), tas nozīmē, ka ziemā nomedītai gaļai vērtība kā medību produkcijai nav nekāda, tādēļ nebūtu jēgas dzīvniekus patlaban nogalināt. Tuklāt saudzēšanas laikā stirnu kazas gaida mazuļus.”
Stirnu āžu medības sāksies no jūnija, savukārt stirnu kazu un kazlēnu – no 15. augusta. Šajā laikā vajadzētu sazināties ar medniekiem.
Stirna ir pastāvīgs faunas pārstāvis, neatņemama Latvijas ainavas sastāvdaļa. Lai arī bargās ziemās ir būtiski šo pārnadžu kritumi, suga vienmēr saglabājusies. Stirna ir atklātu ainavu dzīvnieks, kas nāk baroties meža puduros, lauksaimniecības zemēs, savukārt staltbriedis un alnis pārsvarā dzīvo mežos. Daļa lauku iedzīvotāju uzskata stirnas par saudzējamiem dzīvniekiem (daudzi piebaro, kaut gan tā darīt nevajadzētu – meža dzīvniekiem pašiem jāsameklē sev iztika), citi – par kaitniekiem.
Ja stirnas nodara zaudējumus lauksaimniecības kultūrām (ziemā tās patērē vairāk enerģijas, tādēļ bieži ganās un barojas rapša vai zemeņu laukos, arī dārzos apgrauž augļukokiem pumpurus), tad saimniekam vai nu jāpiecieš masveida uzbrukumi, vai arī jādomā, kā atturēt pārnadžus no šīm platībām.
Ja saimnieks nevēlas būvēt žogu, dārzu vajadzētu apvilkt ar elektrisko ganu, novelkot stiepli vienā kārtā (vidukļa augstumā). Stirnas baidās arī no suņiem, tāpēc ir labi, ja privātīpašuma teritoriju apsargā mājas sargs.
