Pašvaldībām liedz informāciju par saslimušajiem ar Covid – 19 3
Ņemot vērā jaunā koronavīrusa straujo izplatību, valdība vakar pēc krīzes vadības padomes sēdes un Ministru kabineta ārkārtas sēdes pieņēma lēmumu no 13. marta līdz 14. aprīlim valstī izsludināt ārkārtas situāciju.
Līdz Lieldienām tiek slēgtas visas mācību iestādes,
bet, kā informēja valdības vadītājs Krišjānis Kariņš, pirmsskolas mācību iestādes var apmeklēt tikai tad, ja bērna vecāki var rakstiski apliecināt, ka ģimene nav bijusi kādā no vīrusa paaugstinātas bīstamības valstīm, kā arī nav kontaktējušies ar personām, kas ir inficējušās. Mācības izglītības iestādēs notiks attālināti.
Valstī ir aizliegti visi treniņi, mēģinājumi un sacensības, visi publiskie pasākumi, kur pulcējas vairāk nekā 200 cilvēku.
Kariņš aicināja vispār neceļot ārpus valsts un uzsvēra, ka pašizolēšanās divu nedēļu garumā ir obligāta,
ja ir būts kādā no valstīm, kuras iekļautas 20 infekcijas skarto bīstamo valstu sarakstā.
Iespēju robežās uzdots atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz slimības “Covid-19” skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SKPC) norādījumiem.
Darba devējiem ir jānodrošina, lai darbos, kas, saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem, kā arī jālemj par iespēju darbiniekiem strādāt attālināti.
Savukārt ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījumu vietām tiks ierobežoti trešo personu apmeklējumi.
Iedzīvotājiem, kuri atgriezušies no “Covid-19” skartas valsts, uzdots nepakļaut citas personas inficēšanās riskam un 14 dienas atrasties mājās, nevis staigāt apkārt.
Šiem cilvēkiem pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto piegāde mājoklī,
izvairoties no kontakta ar piegādātāju, proti, atstājot tās pie durvīm. Šie cilvēki var lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku.
Tikai tad, ja nav citu risinājumu, šie cilvēki var doties uz veikalu, uzliekot uz sejas medicīnisko masku, tajās stundās, kad veikalā mazāk cilvēku un noteikti ievērojot divu metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem. Veselības ministre Ilze Viņķele uzsvēra, ka vīrusu var apturēt tikai ar sabiedrības līdzdalību.
Slimo ne tikai Rīgā
Ārkārtas situācija valstī ir izsludināta tāpēc, ka Pasaules Veselības organizācija “Covid-19” izplatību ir pasludinājusi par pandēmiju, kā arī tāpēc, ka mūsu valstī ir konstatēts pirmais saslimšanas gadījums ar koronavīrusu, kad cilvēks inficējies nevis ārvalstīs, bet pašu mājās no saslimuša radinieka. Infekcija atvesta no Šveices, kur konstatēti vairāk nekā 600 inficēšanās gadījumi ar jauno vīrusu.
“Vakardiena atšķiras no šodienas ar to, ka pirmo reizi ir konstatēta infekcijas pārnešana Latvijā, un tie vairs nav tikai importētie gadījumi. Tāpēc tiks ieslēgti augstāka līmeņa piesardzības pasākumi. Tomēr joprojām lielākais apdraudējums ir atbraucēji no ārzemēm,” savā “twiter” kontā vakar paziņojis valsts galvenais infektologs Uga Dumpis.
Kā informē SPKC, kopumā ir saslimuši 16 cilvēki, bet laboratoriskie izmeklējumi uz “Covid-19” veikti jau 332 personām. Karantīna noteikta vairāk nekā 200 personām, kas atrodas ģimenes ārsta uzraudzībā.
Bez iepriekš pieminētā Latvijā inficētā cilvēka pārējie jaunie pieci gadījumi liecina, ka saslimušie ir epidemioloģiski saistīti ar Spāniju (2 gadījumi), Itāliju un Austriju.
Saslimušie nav tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās, apstiprināja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, taču neatklāja, tieši kurās vietās.
Būs negatīvas sekas ekonomikai
“Covid-19” ierobežošana radīs izmaksas, bet mēs ar tām tiksim galā, vakar pēc valdības sēdes teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Valstī tikšot darīts viss, lai “Covid-19” ierobežojošo pasākumu dēļ pēc iespējas mazāk ciestu ekonomika.
Vienlaikus premjers norādīja, ka Eiropas Savienības līderi šonedēļ notikušā telefonsarunā vienojušies rīkoties saskaņoti, lai vienoti palīdzētu Eiropas valstu ekonomikām, ziņo LETA. K. Kariņš atreferēja Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājas Kristīnas Lagardas iepriekš Eiropas valstu līderiem teikto, ka patlaban neviena rīcībā nav ticamu datu par “Covid-19” ietekmi uz ekonomiku, jo situācija mainās pa dienām.
“Tas, kas notiek Latvijā, notiek visā Eiropā. Esam vienojušies meklēt kopīgu mehānismu, lai mazinātu “Covid-19″ radītās negatīvās sekas ekonomikai. Ja veiksies labi, tad runa ir par diviem mēnešiem, bet viss būs atkarīgs no tā, kā vīruss uzvedīsies,” sacīja Kariņš.
“Patlaban uzsvars ir uz sabiedrības pasargāšanu, īpaši vecāku un slimu cilvēku pasargāšanu,” teica premjers. Patlaban neesot zināms, vai un kādā apjomā “Covid-19” varētu ietekmēt valsts budžetu.
Pašvaldības ignorē
“Mūsu rīcībā nonāca baumas, ka Aizkrauklē ir saslimuši divi cilvēki,” vakar stāstīja Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. “SPKC informē par situāciju valstī un palīdz, bet apstiprināt, ka tas patiešām ir fakts, viņi neuzņemas.
Ja kādā reģionā būtu saslimuši apmēram pieci cilvēki, tad varbūt mūs informētu.
Ņemot vērā datu aizsardzību, mēs taču neprasām konkrētus uzvārdus. Līdz ar to pašvaldības vadība ir izolēta un barojas no baumām. Jāņem vērā, ka cilvēki vēršas tieši pie mums, zvana pat tiesībsargājošo valsts iestāžu vadītāji un prasa konkrētu informāciju.”
Par iespējamajiem slimniekiem pilsētas iedzīvotāji uzzinājuši sociālajos tīklos, kur otrdienas vakarā parādījusies fotogrāfija, kurā redzami cilvēki aizsargtērpos, kuri dodas noņemt analīzes. “Varēja sazīmēt, ka tā ir Aizkraukle. Protams, ka radās satraukums. Informāciju no aculiecinieku stāstītā “līmējām” paši. Cilvēki bija atbraukuši no Itālijas kūrorta. Ņēmām palīgā arī slimnīcas vadītāju kā konsultantu, lai pieņemtu pareizus, izsvērtus lēmumus.
Viņa sacīja, ka neko nezina par šiem gadījumiem, viņai šāda informācija nepienākas, to saņem tikai ģimenes ārsti, kas divreiz dienā kontaktējas ar karantīnā esošajām personām.
Mēs nedrīkstam sabiedrībai teikt, ka Aizkrauklē divi cilvēki ir saslimuši.
Bet, lai pašvaldība varētu pieņemt izsvērtu lēmumu, mums ir nepieciešama informācija,” atzina Līdums. Aizkraukles novada pašvaldība vērsusies ar iesniegumu SPKC, Veselības ministrijā un citās atbildīgās institūcijās ar lūgumu steidzami sniegt informāciju par vīrusa izplatību. Novadā jau pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas tika atcelti visi lielākie pasākumi.
Arī Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris sacīja, ka jau pirms valdības ārkārtas sēdes novada dome ir pieņēmusi lēmumu atcelt visus plānotos kultūras un sporta pasākumus. “Vislielāko risku redzu tad, ja ir aizdomas, ka bērnudārzā ir viens inficēts, bet mēs nedrīkstam zināt, kurš.
Zvana mums bērnu vecāki, bet mēs neesam informēti. Tiklīdz pašvaldības klusē un nestāsta, tā cilvēki sāk celt paniku.
Vakar vācu informāciju baumu līmenī, lai saprastu, kas notiek Aizkrauklē, kas – Koknesē.
Tas aizdomu ritenis sāk velties,” secina Vingris. Jurijs Perevoščikovs skaidroja, ka iedzīvotājiem visi neskaidrie jautājumi esot jāvaicā nevis pašvaldībām, bet jāzvana SPKC pa tālruni 67387661.
Īpašajā sarakstā – jau 20 valstis
* No 12. marta ir paplašināts koronavīrusa izraisītās slimības “Covid-19” īpaši skarto valstu saraksts. Tas nozīmē, ka īpaši piesardzības pasākumi šobrīd ir attiecināti kopumā uz 20 valstīm: Ķīnu, Dienvidkoreju, Irānu, Japānu, Singapūru, Itāliju, Spāniju, Franciju, Vāciju, Austriju, Šveici, Nīderlandi, Lielbritāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Beļģiju, Dāniju, ASV, Grieķiju un Islandi.
* Līdz ar minēto lēmumu analīzes uz “Covid-19” tiks veiktas visām personām, kuras būs atgriezušās no iepriekš minētajām valstīm un 14 dienu laikā kopš izbraukšanas no tām būs parādījušies gripai līdzīgi simptomi.
* Šādā gadījumā personai jāzvana 113. Savukārt, ja ir radušies kādi jautājumi saistībā ar “Covid-19”, iedzīvotāji aicināti zvanīt SPKC pa tālruni 67387661.
