Ar “Rail Baltica” līdz lidostai – 12, līdz Bauskai – 50 minūtēs 6
Vakar Rīgā konferencē “Top Rail Baltica dzelzceļš” trīs Baltijas valstu dažādu nozaru eksperti stāstīja un diskutēja par līdzšinējo veikumu sliežu ceļa projektēšanā savā valstī.
Indreks Oravs, “Rail Baltica Estonia” valdes loceklis, pirms tikšanās, kur žurnālistiem piedalīties nebija ļauts, stāstīja, ka igauņiem problēmas esot līdzīgas kā Latvijā. Proti, neapmierināti esot to zemju īpašnieki, kuru īpašumu šķērsos sliežu ceļš. Šā iemesla dēļ projektētāji cenšas nospraust trasi tā, lai tā iespējami mazāk skartu privātīpašumus un būves. “Mēs Igaunijā redzam jaunajam dzelzceļam lielas izaugsmes iespējas, tostarp arī Somijai, Zviedrijai un Krievijas ziemeļrietumu daļai. Aptuveni 80 – 85% Somijas kravu pārvadā pa jūru. Piedāvāsim tās vest pa sliežu ceļu, kā arī veidot ciešu sadarbību ar valstīm Eiropas dienvidos,” uzsvēra I. Oravs. Igaunijā starptautiskajai “Rail Baltica” dzelzceļa trasei būs trīs pieturvietas; Tallina, Rapla un Pērnava.
Savukārt Arnis Kaukulis, “AECOM” Baltijas reģiona direktors, stāstot par situāciju Lietuvā, uzsvēra, ka sabiedriskajās apspriedēs Panevēžā un Kauņā projekts ir saskaņots, veikti visi vajadzīgie ģeoloģiskie un ģeodēziskie pētījumi un patlaban tiek gaidīts ietekmes uz vidi novērtējums. Kad tas būs gatavs, būs arī zināms trases novietojums Lietuvā.
Latvijas speciālisti ir izveidojuši tehniskos risinājumus visiem trases variantiem, ir izveidots 60 metru plats sliežu ceļa koridors. Uzņēmumā “RB Latvija” vērš uzmanību, ka izveidots apkopojums par skartajām zemju platībām, kas uzrāda, ka izdevies būtiski samazināt skarto privātīpašumu skaitu, trase skars mazāk par 1000 privātīpašumu (apspriešanas procedūras sākumā 2000 īpašumu). Nodrošināta pieeja īpašumiem, plānojot piebraucamo ceļu tīklu un nodrošinot lauksaimniecības tehnikas piekļuvi. Novērsta arī lielo lauksaimniecības platību fragmentācija Zemgalē.
Trases novietojuma variantu izveidē piedalījās arī pašvaldības, pašvaldību un iedzīvotāju darba grupas. Pavisam notika vairāk nekā 40 darba grupu sanāksmes, veicot vairāk par 500 individuālu konsultāciju, sarežģītākās situācijās, kā, piemēram, Salacgrīvā, Limbažos, Sējā, Bauskā, veidojot dialogu starp interešu grupām un vienojoties par iespējamiem risinājumiem. Salacgrīvai un Mārupei izveidotas papildu alternatīvas, par kurām “Latvijas Avīzē” jau stāstījām. Neils Balgalis, “RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts, uzsvēra – aktīvi iesaistoties pašvaldībām, iezīmējies projekta otrajā kārtā (pēc 2030. gada) veidojamais reģionālo staciju tīkls, arī loģistikas un ražošanas teritoriju izvietojums. Veiktie modelēšanas rezultāti liecina, ka no Rīgas pasažieru stacijas līdz lidostai būs iespējams nokļūt 12 minūtēs, līdz Jaunmārupei 17 minūtēs, līdz Bauskai 50 minūtēs un līdz Salacgrīvai – stundas laikā. Darbs jāturpina, paredzot nepieciešamās teritorijas lokālplānojumus.
Noteikts pasažieru vilcienu maksimālais garums – 200 metri. Kravas vilcienu maksimālais garums ir 740 metri. Attālums starp apdzīšanas stacijām aptuveni 50 kilometri. Pasažieru platformu garums izbūvei 200 metri.
“Rail Baltica” dzelzceļa nožogojums būs visā trases garumā, tā augstums – vismaz 1,80 metru. Trokšņu barjeras paredzētas atbilstoši skaņas modelēšanas rezultātiem.
Trases plānā attēloti dzelzceļa trases tilti pāri upēm, pārvadi un estakādes. Katram tipiskajam šķērsojumam plānotāji ir izveidojuši šķērsojuma/tilta pretskatu un balstu novietojuma vietas. Veidoti vienoti transporta koridori, “Rail Baltica” trasi savietojot ar esošajiem un plānotajiem lielajiem infrastruktūras projektiem: 20 km garumā dzelzceļš plus projektētais autoceļš Bauskā; 10 km dzelzceļš plus Rīgas apvedceļš Olainē un Ķekavā; 27 km dzelzceļa esošajā dzelzceļa nodalījuma joslā Rīgā; 100 km dzelzceļa plus projektējamā 330 kV elektrolīnija, Latvijas–Igaunijas starpsavienojums Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Inčukalna, Sējas un Limbažu novadā.
Izpēte ir pierādījusi, ka nav būtiskas ietekmes uz “Natura 2000” teritorijām, dzelzceļa līnijai šķērsojot Salacas un Vitrupes upju ielejas.
Nākamajos divos mēnešos sabiedrisko apspriežu sanāksmēs sabiedrību plašāk iepazīstinās ar izpētes rezultātiem, kurus iekļauj IVN ziņojumā, kam sekos pašvaldību lēmumi, lai izvēlētos vislabāko “Rail Baltica” trases novietojumu Latvijā.
