Jūra atkāpjas: LA reportāža no Kolkas un Karostas 9
Papildināta.
Aizvadītajās brīvdienās iedzīvotāji steidza baudīt diezgan retu parādību piekrastē – jūras atkāpšanos tālu no ierastās krasta līnijas.
Sestdien Kolkasragā veidojās interesanti skati ne tikai tādēļ, ka jūrasūdens atkāpies tālu no krasta, bet arī vēja dēļ. Brāzmainais, stiprais Austrumu vējš no līča jeb “mazās jūras” nesa lielus viļņus, savukārt “lielās jūras” pusē, raga aizvējā jūra bija mierīga. Šiem ūdeņiem satiekoties, izveidojās gluži vai novilkta līnija no raga līdz bākai. Austrumu pusē sitās baltas viļnu putas, atduroties pret mierīgo līnijas malu otrajā pusē.
Sestdien rīta pusē vēl nebija ļaužu pūļu, vairāk bija butes makšķernieku nekā atkāpušās jūras skatītāju. Savukārt svētdien, spriežot pēc fotogrāfijām sociālajos tīklos, Kolkasragā bija gandrīz tik daudz ļaužu, cik Majoros jūlijā. Atkāpies ūdens atklāja ne tikai lielu smilšu klajumu. Varēja ieraudzīt arī pierādījumus tam postam, ko cilvēks nodara jūrai. Proti, nogāzušies koki, kurus parasti dālēji sedz ūdens, tagad bija redzami pilnībā. Un tos klāj ne tikai ūdenszāles, bet arī ļoti daudz polietilēna maisiņu drisku palieku…
Savukārt Tālis Jēkabsons bēgumu pie Kolkasraga attēlojis kartogrāfiskā izteiksmē.
Tiem kam interesē bēgums pie Kolkasraga kartogrāfiskā izteiksmē. Mazliet ar puiku pastrādājām pic.twitter.com/sfo8bGKn3B
— Tālis Jēkabsons (@talisjekabsons) October 23, 2016
Jūras atkāpšanās arī Liepājas Karostā nedaudz vairāk atklāja skatieniem to, ko parasti slēpj ūdens. Ūdens bija nokrities tik daudz, ka fortu drupas varēja apstaigāt un apskatīt arī no otras puses gandrīz gar visu krastu. Parasti gar drupām daudzviet skalojas ūdens. Tas pievilināja daudzus apmeklētājus, un brīvdienās autosatiksme uz fortiem bija ļoti intensīva. Skatītāju sarunās bija dzirdamas gan sajūsmīgas balsis: “Cik iespaidīgi!”, gan neizpratnes jautājumi: “Kas gan te tik īpašs? Vai tāpēc mums bija 250 kilometrus jābrauc?” Pārmaiņas gan vislabāk spēj novērtēt tie, kuri fortu drupas apskatījuši bieži – viņi tad arī saskata “pirms un pēc” efektu.
Saskaņā ar Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta aprēķiniem oktobra pirmo divu nedēļu laikā no Baltijas jūras aizplūduši aptuveni 200 kubikkilometru jeb 200 miljardu kubikmetru ūdens.
Jau kopš 4.oktobra laikapstākļus Baltijas jūras reģionā nosaka spēcīgs anticiklons, kas izraisījis noturīgu un brīžiem stipru austrumu vēju. Tā ietekmē ūdens no Baltijas jūras caur šaurumiem, kas atrodas starp Dāniju, Zviedriju un Norvēģiju, ieplūdis Ziemeļjūrā un Atlantijas okeānā.
Zems ūdens līmenis ir laba ziņa Baltijas jūras veselībai, jo aizplūdušā ūdens vietā tuvākajās nedēļās ienāks jauns, sāļāks un ar skābekli bagātāks ūdens. Ja svaigais ūdens ieplūdīs strauji un būs pietiekami sāļš, līdz ar to blīvs un smags, tas pat varētu atdzīvināt Baltijas jūras mirušās zonas – reģionus, kur jūras gultnē trūkst skābekļa un ir izzudusi dzīvība, norāda zviedru speciālisti.
Sagaidāms, ka būtiska ūdens līmeņa paaugstināšanās Baltijas jūrā sāksies šīs nedēļas vidū, kad austrumvējus nomainīs rietumvēji.
