Līdz augusta beigām Briseles gaiteņi tukši 3
Kādas iniciatīvas mūsu uzņēmēju aizstāvībai pēc Krievijas embargo sākuši eiroparlamentārieši?
Iveta Grigule, Zaļo un zemnieku savienība: ”Esmu sazinājusies ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi un vienojusies par sadarbību piena kvotu iespējamā pārsnieguma jautājuma neatliekamā risināšanā Eiropas Komisijā (EK). Nav pieļaujams, ka mūsu lauksaimniekus smagi skar Krievijas noteiktās sankcijas, bet EK no savas puses rīkojas tieši tāpat kā mūsu kaimiņš – nosaka sankcijas iedomāto kvotu pārsnieguma gadījumā. Risinājums ir EK kompetencē, proti, ir nepieciešams iedarbināt īpašu fondu, mehānismu, kas piešķirtu papildu līdzekļus tām valstīm, kuras no šo un turpmāko sankciju ieviešanas ciestu. Manuprāt, arī Piebalga kunga vadītais komisariāts varētu vairāk iesaistīties, iegādājoties vairāk lauksaimnieku ražojumus nogādāšanai trešās pasaules valstīm. Vēl viens ceļš ar plašām tirgus noieta iespējām – ASV. Tāpat NATO armija, karavīri dažādās pasaules malās tikai priecātos par nelielām izmaiņām ikdienas uzturā.”
Krišjānis Kariņš, ”Vienotība”: ”Briseles gaiteņi līdz augusta beigām ir tukši, tāpēc reālu darbu uzsāksim pēc divām nedēļām. Eiropas Parlamentā ir vairāk nekā 700 cilvēku no visām dalībvalstīm, tāpēc diemžēl ir grūti sasaukt ārkārtas sēdi, jo grafiki ir sastādīti gadu uz priekšu. Šobrīd esmu sazinājies ar vairākiem kolēģiem, un ir skaidrs rīcības plāns – jādomā, kāda veida fondus atbrīvot, lai būtu līdzekļi šai situācijai. Vēl nav skaidrs, vai tas būs Eiropas Stabilizācijas fonds vai kāds cits. Ir svarīgi, lai arī valsts sniedz tiešo atbalstu uzņēmējiem, kuri cietīs no šiem ierobežojumiem. Tāpat ES sniegs atbalstu katrai dalībvalstij proporcionāli zaudējumiem, arī Latvijai. Tie būs pirmie lēmumi, kurus parlaments pieņems, sākot darbu. Pašreiz neskaidri ir mehānismi, ar kādiem šo atbalstu sniegsim, taču ES ir līdzekļi neparedzētām situācijām, vai arī būs jānovirza līdzekļi no fondiem, kas bija paredzēti citiem mērķiem.”
Roberts Zīle, Nacionālā apvienība: ”Iniciatīvas šobrīd nevar uzsākt, jo parlaments ir ciet. Taču līdzīga iepriekšējā pieredze rāda, ka šādas situācijas var risināt un Eiropas Savienība (ES) palīdz visām dalībvalstīm. Ir solidaritātes fonds, kura līdzekļi paredzēti dažādiem nelaimes gadījumiem. Ir arī Zemkopības ministrijas pieteiktā Eiropas struktūrfondu nauda lauksaimniecībai, kas ir daļējā līmenī pārdalāma. Resursi šai situācijai ir, tikai jautājums, vai ministrijas un ES dalībvalstis pašlaik ir atradušas metodi, kad, kam un kādā veidā tos izmantot. Manuprāt, tā nav metode, kad visa nepārdotā produkcija tiek uzpirkta. Galvenais šobrīd – nevajag celt paniku, ko patiesībā Krievija arī vēlējās panākt.”
Sandra Kalniete, ”Vienotība”: “Personīgi esmu nosūtījusi vēstuli Eiropas Lauksaimniecības komisijas priekšsēdētājam Dačanam Čološam ar lūgumu sasaukt ārkārtas sēdi, lai spriestu par rīcības plānu. EK rīcībā ir dažādi instrumenti, kas būtu jāiedarbina. Piemēram, lauksaimniecības politikas reforma, ko pieņēmām 2013. gadā un kas stājās spēkā šogad. Tajā ir arī 430 miljonu liels krīzes fonds, kuru neliels procents veido tiešie maksājumi. Atceros, ka tapšanas laikā bija pretenzijas par to, ka kaut kas ir jāiemaksā, taču šeit pierādās, ka kritiskās situācijās tas atmaksājas. Čološs ir atcēlis atvaļinājumu un kopā ar ārkārtas darba grupu strādā pie tā, lai atrastu jaunus noieta tirgus embargo skartajiem uzņēmējiem.”
