Līdz ar “Rail Baltica” izbūvēšanu var pieaugt pieprasījums pēc dzelzceļa darbiniekiem 0
Līdz ar “Rail Baltica” izbūvēšanu varētu pieaugt pieprasījums pēc dzelzceļa darbiniekiem, šodien notikušajā sanāksmē pieļāva Satiksmes ministrijas (SM) darba grupa, kas izveidota saistībā ar plānoto VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) restrukturizāciju un darbinieku skaita samazināšanu.
Kā aģentūru LETA informēja SM pārstāve Iveta Kancēna, darba grupa sekos līdzi tam, kādās jomās nodarbinātos darbiniekus uzņēmumā šīs pārmaiņas skars un kādos termiņos, lai pēc iespējas sniegtu nepieciešamo atbalstu un mazinātu sociālo spriedzi.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) darba grupā norādīja, ka pašreizējā situācijā svarīgi sekot līdzi, lai tiktu nodrošināts taisnīgums un būtu saprotami mērķi, kāpēc LDz notiek restrukturizācija. Attiecīgi, ja sākta atlaišana, tad jāsāk no dzelzceļa administrācijas.
Savukārt, ja koncernā strādā ģimenes, jāvērtē, lai vienas ģimenes locekļi nepaliktu bez darba.
Tikpat būtiski, ministra ieskatā, ir nodrošināt, ka tiek saglabāts tas resurss, kam ir tieša ietekme uz dzelzceļa infrastruktūras ikdienas funkcionalitāti un uzturēšanu, proti, tehniskie darbinieki.
Savukārt LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, informējot par situāciju, LDz funkciju un procesu pārskatīšanu un darbinieku samazināšanu, norādīja, ka neatkarīgi no situācijas tranzīta nozarē uzņēmumam ir jāsaglabā finanšu līdzsvars.
Kleinbergs skaidroja, ka LDz ir sākta tehnoloģisko procesu un visu finanšu izdevumu pozīciju pārskatīšana. Tiek vētītas visas administratīvās izmaksas, sākot ar reklāmas līgumiem, līdz pat kancelejas izdevumiem.
Latvijā lielākais dzelzceļa darbinieku skaits
Tajā pašā laikā, runājot par infrastruktūras uzturēšanu, Kleinbergs minēja statistikas datus, kas liecina, ka Latvijā ir lielākais darbinieku skaits dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā uz vienu sliežu kilometru – 3,4 darbinieki, salīdzinoši Vācijā – 1,3, Lietuvā – 1,8, Igaunijā – 0,9 darbinieki.
Turpretim Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Imants Lipskis norādīja, ka svarīga loma šādās situācijās ir iekšējai komunikācijai. Viņš aicināja atbildīgi informēt un skaidrot darbiniekiem, kādas ir viņu tiesības, sociālās garantijas un kādu palīdzību viņi var saņemt no valsts, tādējādi mazinot sociālo spriedzi un cilvēku neapmierinātību.
Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone atzina, ka NVA jau ir sākusi sadarbību ar LDz vadību, lai palīdzētu atrast jaunas darbavietas atlaistajiem darbiniekiem.
NVA kopā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) jau plāno tikšanās ar LDz darbiniekiem visos reģionos, lai informētu par bezdarbnieku pabalstiem, kā arī tiks piedāvātas karjeras konsultācijas, vakances un profesionālās pārkvalifikācijas vai apmācību kursi.
Savukārt AS “Pasažieru vilciens” darba grupā norādīja, ka saistībā ar jauno elektrovilcienu piegādi, iespējams, jau pēc gada būs nepieciešami jauni darbinieki, kas strādātu uz dzelzceļa.
Būs jāpārkvalificējas
Tam būs nepieciešama darbinieku pārkvalifikācija. Tāpat izskanēja prognoze, ka saistībā ar jaunā “Rail Baltica” projekta ieviešanu, nākotnē varētu būt lielāks pieprasījums pēc dzelzceļa darbiniekiem.
Pēc Linkaita uzdevuma izveidoto darba grupu vada SM valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis. Tajā darbojas speciālisti no SM, LDz valdes un padomes, Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības, LM, NVA, kā arī Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas pārstāvji. Novērotāja statusā pieaicināti arī pārstāvji no Finanšu ministrijas un VAS “Pasažieru vilciens”.
Darba grupas uzvedums ir sekot līdzi darbinieku skaita samazināšanai LDz, izvērtējot šī procesa caurspīdīgumu un pamatotību. Savukārt valsts institūciju iesaiste nodrošinās tādu jautājumu operatīvu risināšanu, kas pārsniedz LDz kompetenci, skaidroja SM.
Jau ziņots, ka LDz līdz šā gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.
LDz šogad 1.janvārī strādāja 6265 darbinieki, savukārt visa LDz koncerna darbinieku skaits šā gada sākumā sasniedza 9950 cilvēkus.
“Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums.
Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības – “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, “LDz Cargo”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums “LDz infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums “LDz ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums “LDz apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums “LDz loģistika”.
