Līdz ar novadu reformu plāno noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās 1
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs.
Ministrija izstrādājusi un valdība atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz deleģējumu valdībai atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu pamatizglītības un vispārējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.
Tāpat tie paredz noteikt, kādam ir jābūt izglītojamo skaitam katrā pamatizglītības programmas īstenošanas vietā, ja iestāde šo programmu piedāvā dažādās adresēs jeb filiālēs. IZM pati atzīst, ka atsevišķos gadījumos izglītības iestādes īsteno programmas vairākās adresēs, lai nodrošinātu iespēju izglītojamiem, īpaši mazākajās klasēs, apgūt programmu tuvāk savai dzīvesvietai.
Izglītojamo skaitu plānots noteikt, ņemot vērā iedzīvotāju un izglītojamo skaitu konkrētajās teritorijās, tostarp ievērojot administratīvi teritoriālo reformu, uzsver IZM. Ministrija atzīst, ka izglītojamo skaita noteikšana ir komplekss jautājums, kas skatāms vairāku Ministru kabineta noteikumu kontekstā, turklāt norādot dažādu izglītojamo skaitu.
Vienlaikus valdībai paredzēts uzdevums noteikt kvalitātes kritērijus vispārējās izglītības programmas īstenošanai vidējās izglītības pakāpē.
Ja privātā izglītības iestāde neatbildīs noteiktajām prasībām, tā varēs turpināt programmu īstenošanu, taču tiekot finansētai tikai no dibinātāja budžeta, paredz grozījumi.
Tie arī paredz, ka izglītojamo skaita vai kvalitātes kritēriju (vidējās izglītības pakāpē) neizpildes gadījumā netiks piešķirts finansējums pedagogu darba samaksai.
IZM plānojusi, ka jaunās normas vidējās izglītības pakāpē piemērotu no 2021.gada 1.septembra, savukārt pamatizglītības pakāpē – no 2022.gada 1.septembra.
Minētie grozījumi Izglītības likumā ir iekļauti 2020.gada valsts budžeta paketē, kas nozīmē, ka Saeima tos skatīs steidzamības kārtā.
Grozījumu anotācijā ministrija arī skaidro, ka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) konceptuāli atbalsta izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, ievērojot teritoriālo iedalījumu un izglītojamo skaitu. Ministrija apgalvo, ka kopš 2019.gada augusta pašvaldības notikušajās sarunās un arī LPS neesot izteikušas būtiskus iebildumus.
Tikmēr LPS šodien paziņojusi, ka likumprojekts ar to nav saskaņots un nav bijis izsludināts arī valsts sekretāru sanāksmē. Tā nosūtījusi vēstuli Saeimas frakcijām, paužot savas bažas un lūdzot likumprojektu Saeimai nodot izskatīšanai vispārējā kārtībā trīs lasījumos.
LPS ieskatā šie grozījumi ir pretrunā Bērnu tiesību aizsardzības likumam, kā arī vairākām starptautiskām vienošanām un tiesībām, kā arī Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam.
“Latvijas Pašvaldību savienība iebilst likumprojekta virzībai piedāvātajā redakcijā vairāku apsvērumu dēļ, taču vislielākās bažas ir par jaunajām normām, kas rada apdraudējumu daudzu pamatskolu pastāvēšanai,” norāda LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
LPS uzskata, ka piedāvātie grozījumi ir pretrunā Satversmes 112.pantā noteiktajām ikviena cilvēka tiesībām uz izglītību. Savienības ieskatā norma, kas attiecas uz izglītības programmu īstenošanu dažādās filiālēs faktiski paredz ierobežot pieeju izglītībai un ir pretrunā principam, ka sākumskola un pamatskola ir pēc iespējas tuvāk mājām.
“Gadījumā, ja skola nevarēs izpildīt prasības par minimālo skolēnu skaitu arī filiālēs, pašvaldībām var nākties slēgt daudzas izglītības iestāžu filiāles,” nobažījusies LPS.
Organizācija uzskata, ka tādā veidā tiek ierobežotas gan bērna tiesības uz izglītību, gan arī pašvaldības pienākumi attiecībā uz autonomās funkcijas īstenošanu.
Dundure arī piebilst, ka tik nozīmīga jautājuma virzībā būtu jāiesaista gan vecāki, gan nevalstiskais sektors un visa sabiedrība.
Tikmēr premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) otrdien publiskotājā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību minējis, ka skolu sistēmas optimizācijas procesā, risinot izglītības pieejamības jautājumus, izstrādāts piedāvājums četru reģionu bloka modelim ar dažādiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem sākumskolas, pamatskolas un vidusskolu klasēs.
Lai gan šajā likumprojektā nav minētas konkrētas iespējamās prasības skolēnu skaitam, maijā valdība izskatīja IZM informatīvo ziņojumu, kurā tika piedāvāts četru reģionu bloka modelis ar dažādiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas klasēs.
Kā LETA iepriekš vēstīja, viens no reģionālajiem blokiem būtu pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Otru reģionālo bloku veidotu administratīvo teritoriju attīstības centri un Pierīgas novadi. Nākamais bloks būtu pagastu teritorijas, savukārt ceturtajā blokā ietilptu teritorijas pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, no kurām attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri.
Latvijas pilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā sākumskolas, jeb 1.-6.klases posmā IZM rosināja noteikt minimālo skolēnu skaitu – 400, kas nozīmē, ka skolām būtu jānokomplektē vidēji 22 skolēni trīs klašu komplektos.
1.-9.klases posmā minēto pilsētu skolām tika rosināts noteikt minimālo skolēnu skaitu – 450 un nokomplektēt vidēji 25 skolēnus 2 klašu komplektos, savukārt vidusskolas posmā par minimālo skolēnu skaitu tika piedāvāts noteikt 150 un īstenot divu klašu komplektus ar 25 skolēniem katrā klasē.
Otrajā reģionālajā blokā sākumskolas, jeb 1.-6.klases posmā IZM rosināja noteikt minimālo skolēnu skaitu -300 un īstenot divu klašu komplektus ar 25 skolēniem katrā klasē, 1.-9.klases posmā par minimālo skolēnu skaitu rosināja noteikt -360 un nokomplektēt vidēji 25 skolēnus 2 klašu komplektos, turpretī vidusskolas posmā – 120 un tāpat nokomplektēt vidēji 25 skolēnus 2 klašu komplektos.
Pārējā Latvijas teritorijā, izņemot attālās vietās reti apdzīvotās teritorijās minimālais skolēnu skaits sākumskolā varētu būt 35, rosināja ministrija. IZM piedāvāja veidot klases ar vidēji sešiem skolēniem sešu klašu komplektos. Tomēr šīm izglītības iestādēm būtu jādarbojas kā citām izglītības iestādes filiālēm bez atsevišķas administrācijas un atbalsta personāla un jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas.
1.-9.klases posmā IZM rosināja noteikt minimālo skolēnu skaitu – 80 ar vidēji deviņiem skolēniem deviņu klašu komplektos, savukārt vidusskolā noteikt minimālo skolēnu skaitu – 45 ar vidēji 15 skolēniem katrā klasē.
Turpretī reti apdzīvotas teritorijas, to attiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidējo vai pamatskolas izglītību, IZM rosināja sākumskolās noteikt vidēji piecus skolēnus klasē un šīm izglītības iestādēm būtu jādarbojas kā citām izglītības iestādes filiālēm bez atsevišķas administrācijas un atbalsta personāla un jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas. Savukārt minimālais skolēnu skaits šajā izglītības posmā būtu 15. Pamatskolas posmā IZM rosināja noteikt skolēnu skaitu – 70 ar vidēji astoņiem skolēniem klasē, turpretī vidusskolas posmā – 30 ar vidēji 10 skolēniem klasē 10.-12.klašu posmā.
Informatīvajā ziņojumā IZM uzsvēra, lai viens izglītojamais nebūtu kā robežpunkts, kuru nesasniedzot skola vairs nevarētu pastāvēt, nosakot minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādē, IZM pieļauj 10% svārstību skolēnu skaita ziņā.
