Līdz 2030. gadam cer izveidot vienu miljonu videi nekaitīgu darba vietu 1
Eiropas Komisija šomēnes likusi priekšā ilgtspējīgas aprites bioekonomikas attīstības rīcības plānu. Tas ir 2012. gadā pieņemtās bioekonomikas stratēģijas atjauninājums, kas iezīmē jaunus vektorus naudas piešķīrumam pēc 2020. gada, vēstīts “Latvijas Avīzes” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Bioekonomika spēj aļģes pārvērst kurināmajā, pārstrādāt plastmasu, pārtaisīt atkritumus par jaunām mēbelēm vai drēbēm un rūpniecības blakusproduktus pārveidot bioloģiskos minerālmēslos.
Sekojot šādai stratēģijai, cer līdz 2030. gadam izveidot vienu miljonu jaunu, videi nekaitīgu darba vietu, jo īpaši lauku un piekrastes zonās. Atkritumus pārvērtīs jaunajos pievienotās vērtības produktos.
Fosilos materiālus aizvietos ar atjaunojamiem alternatīviem materiāliem. Palielinās augsnes, meža un okeāna oglekļa absorbcijas spēju. Ražos jaunus bioloģiski noārdāmus izstrādājumus, tostarp bioloģiskos plastmasas aizstājējus.
Bioekonomikai ir gan valstij noteikta nauda summa nacionālajā aploksnē, gan zinātnei un pētniecībai pieejams zaļo investīciju krāns.
Latvijā iezīmēti divi virzieni
Jau pašlaik bioekonomikai Latvijā iezīmēti divi virzieni: 480,6 miljoni eiro pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni un 623,1 miljons eiro vides aizsardzībai un resursu izmantošanas efektivitātei.
Savukārt pētniecībai un inovācijai kalpo ES kopīgi pārvaldīta programma, uz kuru var pretendēt prioritātēm atbilstošākie un efektīvākie projekti.
Tieši tāpat kā šobrīd 3,85 miljardi eiro pieejami ES finansētajā pētniecības un inovācijas atbalsta programmā “Apvārsnis 2020”, tā 10 miljardi eiro būs paredzēti pārtikas un dabas resursiem, tostarp bioekonomikai programmā “Horizon Europe” (2021. – 2027.).
Atsevišķā sadaļa “Inovācija mazajos un vidējos uzņēmumos” ļauj MVU – novatoriem ar revolucionārām biznesa idejām bioekonomikas nozarēs vieglāk pretendēt uz finansējumu.
“Apvārsnis 2020” pašlaik orientēts uz inovācijas un mūsdienīgu tehnoloģisko risinājumu paātrinātu un visaptverošu pielietojumu bioekonomikā, tādējādi panākot zemes, meža, jūras un iekšējo ūdeņu bioloģisko resursu efektīvu un saprātīgu izmantošanu pārtikas, barības un enerģijas ražošanā un rūpniecībā.
“ES vēlas nospraust ceļu atkritumu, pārpalikumu un atlieku pārvēršanai augstvērtīgos produktos, videi nekaitīgās ķīmiskās vielās, lopbarībā un tekstilizstrādājumos. Pētniecībai un inovācijai ir būtiska nozīme, paātrinot Eiropas pāreju uz ekoloģiskāku ekonomiku un sasniedzot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus,” norāda ES pētniecības, zinātnes un inovācijas komisārs Karlušs Muedešs.
Nepietiekami izmantots biomasas potenciāls
EK fiksējusi nepietiekamu biomasas un atkritumu potenciāla izmantošanu Austrumeiropā, tāpēc izstrādās stratēģisku ilgtspējīgas pārtikas un lauksaimniecības sistēmas, mežsaimniecības un bioproduktu ieviešanas programmu, no kuras finansēs ES valstu bioekonomikas darba programmu izstrādi.
“Neskatoties, ka esam vienīgā Austrumeiropas valsts, kurai bioekonomikas stratēģija jau izstrādāta, mēs taustāmies un neko daudz neesam izdarījuši,” secina Dr. Daina Vasiļevska, LLU Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centra vadītāja.
No vienas puses, bioekonomika aptver visas nozares, kas izmanto bioloģiskos resursus, – tātad visu, ko ražo lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā, pārtikas ražošanā, enerģijas ražošanā no atjaunīgajiem resursiem. Eiropas Komisija 2019. gadā aizsāks 14 konkrētus jaunus pasākumus.
Piemēram, līdzekļi tiks iedalīti izmēģinājumiem atkritumu apsaimniekošanā vai oglekļa dioksīda piesaistē lauksaimniecībā izmantojamā augsnē.
Jaunajā stratēģijā bioekonomikā iezīmētas trīs galvenās prioritātes: pirmais – biorūpniecības nozaru paplašināšana, ieviešot inovatīvus bioloģiskus risinājumus un aizstājot plastmasu ar materiāliem, kas ir pārstrādājami un bioloģiski noārdāmi.
Otrais – izvērst ilgtspējīgas pārtikas un lauksaimniecības sistēmas; mežsaimniecības un bioproduktu ieviešanas programmas. Trešais – aprites ekonomika, pievēršoties otrreizējai izejvielu pārstrādei, biorafinēšanas iekārtu attīstībai.
Tieši tam, ar ko Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā Biorafinēšanas laboratorijā koksnes komponentus pārvērš ķimikālijās, degvielās un materiālos.
Uzņēmēju atsaucība minimāla
Jau šobrīd inovatīviem risinājumiem mežsaimniecībā un kokapstrādē, lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, kā arī biomedicīnā un biotehnoloģijām ir pieejami 25,65 miljoni eiro. Nākamajā ES finanšu plānošanas periodā finansējums vēl palielināsies.
“Paredzēt taustāmo ieguvumu Latvijai ir ļoti grūti,” “LB” atzīst Dr. Daina Vasiļevska. Zinātnieki noteikti izmantos pieejamos līdzekļus pētījumu veikšanai uzņēmējiem nepieciešamajiem bioekonomiskajiem risinājumiem. Lielākā problēma, ka uzņēmēji nenāk pie zinātniekiem ar savām idejām un savu pasūtījumu.
“Ideju vakuums. Arī pašreizējā plānošanas periodā ir diezgan liels pieejamo līdzekļu apjoms, taču uzņēmēji neprot tos “paņemt”. Pie manis vērsās zemnieks, kurš vēlējās kaut ko mainīt pašreizējā darbībā, bet pats nezināja, ko.”
Jā, vienīgi lielie uzņēmumi spēj paņemt šādu naudu pētniecībai un komercializēt izgudrojumus. Bioekonomikas līdzekļu piesaiste atkarīga no uzņēmēju iniciatīvas. Pašlaik atsaucība minimāla.
Par stratēģijas īstenošanu Latvijā atbild Zemkopības ministrija, bet ar naudas sadalīšanu nodarbojas Ekonomikas ministrija.
