Līdz 2030. gadam atjaunojamo energoresursu īpatsvaram patēriņā jāsasniedz 32% 0
Eiropas Parlamenta deputāti otrdien apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu (32%) jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes (32,5%) jomā. Tie sasniedzami līdz 2030. gadam un spēlēs būtisku lomu ES klimata politikas īstenošanā.
Eiropas Parlaments apstiprināja jūnijā ar ES Padomi panāktās vienošanās par energoefektivitāti (434 balsis pret 104, 37 deputātiem atturoties), atjaunojamajiem energoresursiem (495 balsis pret 68, 61 deputātam atturoties) un Enerģētikas savienības pārvaldības struktūru (475 balsis pret 100, 33 deputātiem atturoties).
Šīs ir būtiskas tiesību aktu kopuma “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” sastāvdaļas.
Līdz 2030. gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%, bet atjaunojamo energoresursu īpatsvaram patēriņā jāsasniedz vismaz 32%. Abus mērķus paredzēts pārskatīt 2023. gadā, bet to līmeni iespējams vienīgi paaugstināt, ne pazemināt.
Mazāki rēķini un tiesības ražot pašpatēriņam
Palielinot energoefektivitāti, samazināsies rēķini par patērēto enerģiju, turklāt Eiropa samazinās atkarību no naftas un gāzes piegādātājiem, uzlabos gaisa kvalitāti un saudzēs klimatu.
Pirmo reizi dalībvalstīm būs jānosaka energoefektivitātes mērķi, lai atbalstītu enerģētiskās nabadzības skartos cilvēkus. Jaunie noteikumi arī dos ES iedzīvotājiem tiesības ražot atjaunojamo enerģiju pašu patēriņam un pārdot neizmantoto enerģiju.
Ceļā uz otrās paaudzes biodegvielu
Otrās paaudzes biodegviela var spēlēt nozīmīgu lomu transporta nozares radīto oglekļa dioksīda izmešu ietekmes mazināšanā. Līdz 2030. gadam vismaz 14% transporta nozarē patērētās degvielas jābūt ražotiem no atjaunojamajiem resursiem.
Sākot no 2030. gada, pirmās paaudzes biodegviela, kuras ražošana ir saistīta ar “augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku” (piemēram, mežu izciršana attiecīgo kultūru audzēšanai, kas tādējādi palielina C02 emisijas), vairs netiks ņemta vērā ES mērķu aprēķinos.
No 2019. gada šādas degvielas īpatsvars ES mērķu sasniegšanā tiks samazināts, līdz 2030. gadā pavisam izzudīs.
Jauna Enerģētikas Savienības pārvaldības struktūra
Katrai dalībvalstij līdz 2019. gada beigām būs jānāk klajā ar integrētu nacionālo enerģētikas un klimata plānu desmit gadiem, kurā definēti valstu mērķi un pasākumi, kas tiks īstenoti to sasniegšanai. Pēc desmit gadiem būs jāizstrādā jauns plāns.
Kad panākto vienošanos būs apstiprinājusi arī ES Padome, noteikumi stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas ES Oficiālajā vēstnesī. Regula par Enerģētikas savienības pārvaldību tiks tieši piemērota visās valstīs, bet abu direktīvu pārņemšanai nacionālajos noteikumos valstīm būs 18 mēneši laika.
