“Līdz 2028. gadam “Rail Baltica” nekādas naudas nebūs, valdība to zināja!” Zīle skaidro 0
Satiksmes ministrija (SM) administratīvā sloga mazināšanai plāno vienkāršot un efektivizēt dzelzceļa “Rail Baltica” projekta rēķinu apmaksas procesu, liecina SM iesniegtie priekšlikumi Nacionālās trīspusējās sadarbības padomei. Nedienas un rūpalas ar šo projektu nemazinās, bet Roberts Zīle skaidro, ka nekādam pārsteigumam nevajadzēja būt, jo valdība zināja, ka vēl nākamos 3 gadus papildus finansējums Latvijai nepienāksies.
“Latvijas valdība guļ, līdz 2028. gadam, kas bija zināms arī Finanšu ministrijai, citas naudas nebūs, jo no konkrētā fonda nauda ir iedota, bet citu fondu nebūs,” TV24 raidījumā “Ziņu top” skaidro Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta viceprezidents, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (NA).
SM norāda, ka patlaban SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) pārsūta “Rail Baltica” projekta rēķinus uz SM, kas veic rēķinu apmaksu. Savukārt no šā gada 1.aprīļa rēķinu apmaksas process tiks nodots EDzL, pārceļot arī divas štata vietas no SM.
Attiecībā uz autotransportu SM plāno atvieglot procedūras transportlīdzekļa reģistrācijai mantojuma atklāšanas gadījumos, kā arī nodrošināt reģistrācijas dokumentu un papildu numura zīmju attālinātas saņemšanas iespējas, piemēram, pakomātos. Tāpat jaunu transportlīdzekļu reģistrācijas gadījumā iecerēts, piemēram, atteikties no papīra formas sertifikāta, aizstājot to ar elektronisku sertifikātu.
Ministrijā arī atzīmē, ka patlaban uzvedības korekcijas programmā personām, kuras sodītas par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē, grupu nodarbību organizētāju izvēlas komisija, kurā darbojas SM, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) deleģēti pārstāvji. Savukārt līdz šā gada trešajam ceturksnim SM rosina komisijas kompetenci pilnībā nodot CSDD.
Tāpat SM norāda, ka administratīvā sloga mazināšanai paredzēts risinājums, lai nodrošinātu efektīvāku satiksmes regulēšanu pierobežas zonā. Paredzēts Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas autoceļu robežšķērsošanas vietas aprīkot ar automatizētu transportlīdzekļu kustības organizāciju un iepriekšēju elektronisko pieteikšanos jeb rindas rezervāciju robežas šķērsošanai, nodrošināt tehniskā aprīkojuma un informācijas sistēmu savstarpēju integrāciju, kā arī secīgu kontroles darbību datu sinhronizāciju un validāciju.
SM piebilst, ka pienākums elektroniski reģistrēties rindā ir attiecināms uz visu veidu transportlīdzekļiem, nosakot tam obligātu raksturu ārējā normatīvajā regulējumā. Tāpat otrā posma risinājuma izveide ļaus efektivizēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas un Valsts robežsardzes darba procesus.
SM norāda, ka ieviestā iepriekšējā pieteikšanās aiztaupīs komersantu autotransporta dīkstāvi pirms robežas šķērsošanas, kas nereti aizņem 15 līdz 18 diennaktis, kā arī operatīvos resursus, piemēram, policiju, kas ir nodarbināta uz pierobežas autoceļiem stāvošo kravas auto rindu kārtības nodrošināšanā.
Tāpat SM norāda, lai veicinātu kravu pārvadājumu un loģistikas digitalizāciju, kā arī samazinātu administratīvās izmaksas, ir pieņemta “eFTI” regula, kas paredz kravu pārvadājumu informāciju nākotnē apstrādāt elektroniskā veidā. Šai sistēmai ir jāsāk darboties 2027.gada jūlijā, bet Latvijai šogad ir jāpieņem lēmums par “eFTI” sistēmas izveides atbildīgo institūciju.
Vienlaikus SM iesaka pilnveidot Tiesību aktu portālu, nodrošinot sasaisti ar mākslīgā intelekta automatizācijas rīkiem kopsavilkumu, pārskatu, tēžu un prezentāciju veidošanā.
LETA jau ziņoja, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir izdevusi rezolūciju par darba grupas izveidi birokrātijas mazināšanai, un, pirmdien, 17.martā, notika tās pirmā sēde, kurā gan ļoti konkrēti lēmumi par optimizācijas pasākumiem vēl nav pieņemti.
Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs Latvijas Televīzijā sacīja, ka birokrātijas mazināšanas darba grupas pirmajiem rezultātiem jābūt jau pēc četrām darba grupas sēdēm jeb pēc četrām nedēļām.
Darba grupā valsts pārvaldes iestādes iesniegušas 138 priekšlikumus birokrātijas mazināšanai, bet nolemts sākotnēji skatīt uzņēmēju organizāciju iesniegtos priekšlikumus, kuri ir ātrāk un vienkāršāk ieviešami, teica Kronbergs.
