“Līdz 2026. gadam mums būs pilnībā aprīkota robeža, bet žogs nav panaceja.” Saruna ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski 97
Latvijas robežas stiprināšana un citi aktuālie drošības jautājumi sarunā TV24 raidījumā “Dienas personība” ar jauno iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (JV).
Velta Puriņa: Vispirms sāksim ar statistiku, tā parasti ir diezgan daiļrunīga. Cik daudzi aizvadītajā diennaktī ir mēģinājuši nelegāli šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu?
Rihards Kozlovskis: Aizvadītajā diennaktī 220 personas mēģināja nelikumīgi šķērsot un tika atturētas. Kopumā, ja salīdzinām septembri ar augustu, skaits ir dubultojies. Septembrī vien tie ir vairāk nekā 3000 personu. Kopumā pa gadu jau ir vairāk nekā 10 000 personu, kas mēģinājušas nelikumīgi šķērsot tieši Baltkrievijas robežu, tā kā tendence ir pieaugoša. Līdz ar to mūsu robežsargi un arī policijas darbinieki, NBS strādā ļoti intensīvos apstākļos.
Kā notiek migrantu pūļa konstatēšana?
Arī Baltkrievijas pusē ir ļoti apmežotas teritorijas, blīvi meži. Tas ir skaidrs, ka tas tiek organizēts, nevis viņi paši tur staigā, bet viņi mērķtiecīgi tur tiek vadīti un šķērsošanas notiek diennakts tumšanā laikā. Valsts robežsardze izmanto gan dažādus sensorus, gan arī dronus. Tā ir tāda ikdienas cīņa.
Pieaug arī skaits, kad tiek bojāt žogs. Ņemot vērā, ka mēs strauji ejam uz priekšu ar žoga izbūvi, līdz ar to mēģinājumi ir meklēt tās vieglākās vietas. Bet diemžēl ir jāsecina, ka žogs pats par sevi nav tas izšķirošais, kas var atturēt.
Kā situāciju ir ietekmējusi Silenes robežpunkta slēgšana?
Reālā situācija ir tāda, ka lielākā daļa no robežsargiem, kas strādāja tieši Silenes robežkontroles punktā, ir novirzīti uz zaļās robežas stiprināšanu un daļa ir novirzīti uz Pāterniekiem, kas ir palicis par vienīgo punktu, kur pašlaik notiek robežas šķērsošana ar Baltkrieviju. Esmu apzinājis pēdējo informāciju, ka tur ir rindas, pašlaik tur ir 380 mašīnas. Tāda ir realitāte, kādā mēs pašlaik dzīvojam, un pašlaik arī neplānojam atvērt papildus punktus.
Apzinoties saspringto situāciju, kas dominē Latvijas-Baltkrievijas robežā, mums talkā nāk lietuvieši un igauņi. Cik liels ir viņu pienesums un efektivitāte?
Pirmkārt, tas demonstrē solidaritātes principu. Ir būtiski, lai to redz mūsu pretinieki, ka nav tā, ka mēs pa vienam katrs atsevišķi cīnāmies. Skaidrs, ka skaitliskā ziņā tas nav daudz, bet tajā pašā laikā man bija iespēja arī būt uz robežas, runāt tieši ar igauņu puišiem, un viņi uzsvēra, ka tā viņiem ir ļoti liela pieredze, ka viņi tik lielā apjomā nav redzējuši mēģinājumus nelegāli šķērsot robežu, ka šo pieredzi viņi varēs nodot tālāk, atgriežoties mājās Igaunijā.
Vai palīdzība no kaimiņiem būs regulāra, vai viņi nāks palīgā tikai uz konkrētu brīdi?
Palīdzība var būt regulāra. Pašlaik, kamēr mums ir pastiprinātais robežapsardzības režīms, kamēr ir hibrīdapdraudējums no Baltkrievijas puses, skaidrs, ka palīdzība būs. Man bija telefonsaruna ar Lietuvas iekšlietu ministri un viņa apliecināja, ka viņi ir gatavi atbalstīt arī vairāk, ja tas ir nepieciešams.
Kā Jūs komentētu runas par to, ka Latvijas pierobežā atrodas cilvēki, kas piedalās nelegāli šķērsojošo cilvēku pārvadāšanā uz Eiropu.
Tā ir problēma. Skaidrs, ka ir tādas personas un viņas tiek aizturētas. Jau ir bijuši pietiekami daudz gadījumu, kad bijis nepieciešams pielietot arī šaujamieročus brīdinājuma kārtā, lai apturētu mašīnas. Manuprāt, lai ar šo fenomenu cīnītos, ļoti būtiska ir sodu pastiprināšana. Pašlaik ir sagatavoti grozījumi, bet, ja neseko reāls cietumsods par šādu nodarījumu, faktiski atturēt no šāda rūpala ir diezgan naivi.
Vai drošības dienesti arī ir iesaistīti šo cilvēku izsekošanā?
Ir dažādi. Šīs personas ir dažādas, arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi to dara. Šis diemžēl savā ziņā ir ienesīgs rūpals un, izmantojot hibrīdapdraudējumu no Baltkrievijas puses, tas tiek izmantotas, tāpēc ar to ir jācīnās.
Es uzskatu, ka jābūt cietumsodiem. Skaidrs, ka katrs gadījums jāvērtē individuāli, es netaisos dot norādījumus, kā tiesām lemt, bet manā izpratnē – ja nav reālas brīvības atņemšanas, tad tas nav pietiekams sods, lai apturētu šo kustību.
Kāda šobrīd ir situācija uz Latvijas-Krievijas robežas?
Attiecībā uz Krievijas robežu pēc pēdējās Valsts nekustamo īpašumu sniegtās informācijas nākamais gads būs tas, kad tiks pabeigti 57km neizbūvētā žoga uz Krievijas robežas. Jau notiek iepirkums, ir apzināti posmi. Man nav nekāda pamata bažīties, ka tas netiks izdarīts. Plānojam arī piesaisīt NBS atbalstu, proti, inženieru korpusa atbalstu. Gan darbs, gan plānošana ir ļoti intensīva.
Kā Jūs vērtējat to papildus mobilizāciju, ka uz robežas palīgā nāk zemessargi, brīvprātīgie…
Brīvprātīgos es aicinātu, it sevišķi reģionos dzīvojošos, informēt un ziņot Valsts robežsardzei un policijai, ja viņi redz, ka pārvietojas aizdomīgas personas, kuras varētu tikt identificētas kā nelegālie robežšķērsotāji. Bet skaidrs, ka tieši aktivitātēs kā atturēšana un aizturēšana piedalās tikai dienesti.
Jāsaka paldies, ka NBS tiešām nāk mums palīgā. Skatoties pēc skaitļiem, rādītāji ir progresējoši un man nav pamata uzskatīt, ka mēs varētu kaut kādā veidā atslābināties. Mums tieši otrādi visu laiku ir jāpastiprina robežas uzraudzība.
Runājot par citām aktualitātēm Jūsu darbā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Kāda situācija pašlaik ir tur un kādi tur ir pirmie darāmie darbi?
Stājoties amatā, es redzēju, ka primārie ir personāla jautājumi. Tā diemžēl ir izteikti vājākā situācija, kurā mēs esam tieši personāla ziņā. Ja runājam tieši par glābējiem, tad nekomplekts procentuāli ir pieaudzis diezgan būtiski pēdējos gados. Pēc glābšanas dienesta vadības lūguma uz nākamo gadu esam valdībā atraduši iespēju iezīmēt vairāk nekā 2 miljonus papildus personāla uzņemšanai. Lai nodrošinātu vismaz trīs personas uz glābēju automašīnu divu personu vietā, kas pašlaik neatbilst nekādām prasībām, ja Eiropas Savienībā tas ir sākot no piecām personām uz vienas automašīnas.
Tas ir virziens, bet tajā pašā laikā, ja mēs runājam par personālu, apskatoties to starpību, kāda ir NBS nodrošinājumam, mēs redzam, ka tur ir ļoti liels atrāviens, un ir strauji jāiet izlīdzināšanas virzienā.
Kā tas viss saistās ar darbavietas uzlabojumiem? Nereti dzirdēts, ka jāstrādā diezgan sliktos apstākļos.
Jā, joprojām iekšlietu sistēmā esošie gan depo, gan arī policijas iecirkņi ir padomju mantojums, bet tajā pašā laikā valdība un arī iepriekšējie ministri, ko es varu tikai pozitīvi novērtēt, ir virzījuši krīzes pārvaldības centru būvniecības, kur glābējus, policiju un citus operatīvos dienestus apvienot zem viena jumta modernos apstākļos.
Bet es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka runa tiešām ir par personālu. Ja salīdzinām Valsts robežsardzes koledžas kadetu ar NBS kadetu, tad atalgojums jeb atlīdzība, ko šie jaunieši saņem pirmajā stipendijā, NBS ir trīsreiz lielāka. Lai mēs vispār kaut kādā veidā varētu konkurēt, mums pilnīgi noteikti ir jādod papildus nodrošinājums.
Vai paliek spēkā arī tā ideja, ka VUGD efektīvi talkā varētu nākt vietējās, brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības, ja tādas tiktu izveidotas?
Pilnīgi noteikti, arī saistībā ar jauno likumdošanu, kas tiek gatavota, brīvprātīgo spējas ir paredzētas un, protams, tas būtu atbalsts. Mums atsevišķos novados ir pietiekami spēcīgas šīs komandas. Un arī pateicoties tam, ka glābšanas dienestam vidējā termiņā tiks pilnībā nomainīts autotransports, tas nozīmē to, ka varēsim arī sniegt lielāku materiāltehnisko atbalstu tieši brīvprātīgo vienībām.
Vēl ir jautājums no skatītājiem. Cik ilgs laiks būs pagājis kopš būvējam un ķīvējamies ap robežas būvniecību?
Oficiāli sākās 2015. gadā. Es domāju, ka laiks pagājis pietiekami ilgs, bet es šodien varu apliecināt to, ka beidzot ir vienota izpratne gan no būvnieku, gan valsts puses, un kā es teicu – žogs būs. Bet vēlreiz, žogs nav panaceja. Tas, uz ko es skatos un esmu gandarīts, ka ir atrasts finansējums tieši viedo tehnoloģiju izmantošanai, kas atvieglotu darbu noteikt personu pārvietošanos un nelegālo šķērsošanu. Tas ir tieši tas, kas mums šodien ir vajadzīgs. Mēs nevarēsim nolikt 172km garumā ik pēc pāris metriem robežsargus, lai viņi tur pastāvīgi stāvētu. Līdz 2026. gadam mums būs pilnībā aprīkota robeža un es teiktu, ja tas mums izdosies, mums būs modernākā robeža Austrumeiropā.
Visu sarunu ar iekšlietu ministru skaties video!
