Vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās vēsturiski zemākā, eksperti meklē iemeslus 2
Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati rāda, ka 13.Saeimas vēlēšanās nobalsojuši 54,30% vēlētāju. Attiecīgi Rīgā – 53,25%, Vidzemē – 60,75%, Latgalē – 43,07%, Kurzemē – 55,86%, Zemgalē – 54,76%.
Pirms četriem gadiem 2014.gada oktobrī 12.Saeimas vēlēšanās nobalsoja kopumā 58,85% balsstiesīgo. Rīgā nobalsoja 62,13%, Vidzemē 62,97%, Latgalē 46,99%, Kurzemē 58,71%, Zemgalē 56,49%.
2011.gadā notikušajās 11.Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,45% no visiem balsstiesīgajiem, bet 10.Saeimas vēlēšanās piedalījās 63,12% vēlētāju.
Lielākā vēlētāju aktivitāte bija 5.Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, un turpmāk tā arvien samazinājusies. 6.Saeimas vēlēšanās 1995.gadā piedalījās 955 392 jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, bet 7.Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,89% balsstiesīgo. 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā bija novērojama 71,51% vēlētāju aktivitāte jeb piedalījās 997 754 cilvēki, savukārt 9.Saeimā – 60,98% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.
Parāda reālo iedzīvotāju skaitu?
Zemā vēlētāju aktivitāte liecina, ka Latvijā patiesībā dzīvo daudz mazāk cilvēku, nekā parāda oficiālā statistika, aģentūrai LETA sacīja partijas “KPV LV” valdes locekle Linda Liepiņa.
Liepiņa nekomentēja publiskotos vēlētāju aptaujas rezultātus, uzsverot, ka 30% savu izvēli neatklājušo ir pārāk daudz, lai patlaban nopietni runātu par turpmākajiem soļiem. “Sagaidīsim oficiālos rezultātus,” teica Liepiņa.
Liepiņa uzskata, ka pie salīdzinoši zemās vēlētāju aktivitātes ir vainojamas varas partijas. Viņasprāt, vēlētāju aktivitāte ir indikators arī tam, cik cilvēku patiesībā ir pametuši Latviju, pieņemot, ka Latvijā dzīvo ievērojami mazāk iedzīvotāju, nekā liecina oficiālā statistika.
Viņa pārliecināta, ka “KPV LV” ir bijusi efektīvākā vēlēšanu kampaņa, jo, viņasprāt, par katru iegūto deputāta amata vietu partijai būs zemākie izdevumi politisko spēku vidū.
Cilvēki vīlušies
Zemā vēlētāju aktivitāte Rīgā varētu pazemināt rādītājus tām partijām, kas centrējas Rīgā, piemēram, “Saskaņai”, aģentūrai LETA pieļāva Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Juris Rozenvalds.
Savukārt lielāka aktivitāte laukos var liecināt par lielākiem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) panākumiem. Tomēr, vai tā tiešām būs, jāsagaida gala rezultāti, viņš uzsvēra.
Politologs pieļāva, ka labo laika apstākļu dēļ daļa vēlētāji izbraukuši ārpus Rīgas, ar ko varētu būt skaidrojama zemāka aktivitāte Rīgā. Rīgas vēlēšanu apgabals ievēlēs vairāk nekā trešdaļu no Saeimas deputātiem, no kuriem ceturtdaļa pienākas diasporas vēlētājiem. Līdz ar to daudz kas būs atkarīgs no vēlētāju aktivitātes ārpus Latvijas, viņš piebilda.
Rozenvalds pieļāva, ka vēlētāju aktivitātes samazināšanās varētu būt skaidrojama ar tautas atsvešināšanos no politiķiem.
“Mēs redzam, ka vēlēšanu aktivitāte ir zemāka. Ir grūti teikt, kāpēc tas tā ir. Varētu būt saistīts ar atsvešināšanos, kas pastāv starp politiķiem un parastajiem vēlētājiem, tas patlaban parādās,” sacīja politologs, pieļaujot, ka līdz vēlēšanu beigām aktivitāte vēl var palielināties.
Viņš piebilda, ka arī Latvijas Televīzijas raidītie fragmenti no “Tautas Panorāmas” liecina, ka cilvēki grib labāk dzīvot un, ja tas tā nenotiek, ir vīlušies politiskajos spēkos un izlemj, ka nav vērts balsot. “Daudz kas mūsu sabiedrībā ir noticis tā, ka cilvēki nejūt īstās rūpes par viņiem, bet, no otras puses, uzskatāmi redzam, ka cilvēku gaidas bieži vien ir nenoteiktas un pārlieku lielas, kas viņiem rada vilšanos,” teica Rozenvalds.
Dati par balsošanas aktivitāti (tiek atjaunoti automātiski)
Vairāk par vēlētāju aktivitāti lasiet šeit.
