Līdz 15. martam jāizvēlas elektrības pārdevējs 14
Zināmi trīs elektroenerģijas pārdevēji. Patērētājiem jārēķinās ar sadārdzinājumu par 7 – 12%.
No šā gada 1. aprīļa elektrības pārdevēju varēs izvēlēties ikviena Latvijas mājsaimniecība. Šonedēļ valdība apstiprināja vajadzīgos noteikumus tirgus darbībai. Patlaban droši zināms, ka piedāvājumu Latvijas pircējiem izteiks trīs pārdevēji, tostarp a/s “‘Latvenergo”, “Baltcom TV” un “BCG Riga”. Sazinoties ar šiem uzņēmumiem, noskaidroju, ka “Latvenergo” žurnālistiem savu piedāvājumu paziņos pirmdien (elektroenerģijas pircēji vēstules ar konkrēto piedāvājumu saņems vēlāk), “BCG Riga” cilvēkus uzrunāšot marta sākumā, bet “Baltcom TV”, kas elektroenerģiju vienā paketē ar citiem telekomunikāciju pakalpojumiem mājsaimniecībām pārdod jau patlaban, jaunā piedāvājuma ziņošanas laiku nosaukt nevarēja. Pirmie divi uzņēmumi Latvijā darbojas ļoti sen, turpretim Lietuvas uzņēmuma “Imlitex” meitas firma “BCG Riga” – kopš 2011. gada. “BCG Riga” pārstāve vakar pastāstīja, ka šā uzņēmumā piedāvājumā mājsaimniecībām būšot vien elektroenerģija. Vēl divi elektroenerģijas pārdevēji patlaban vērtējot iespēju darboties Latvijas tirgū.
Vakar elektroenerģijas piegādātāja a/s “Sadales tīkls” valdes loceklis Ilvars Pētersons solīja, ka līdz 1. aprīlim uzņēmums centīšoties informēt par jaunajiem spēles notikumiem elektrības tirgū visas 600 000 mājsaimniecības. Reklāmas kampaņai esot paredzēti 100 000 eiro. Vai ar šo naudu pietiks, lai Latvijas iedzīvotājiem izstāstītu, kā jāizvēlas visizdevīgākais piedāvājums?
I. Pētersons uzsver – patlaban vissvarīgākais esot nesteigties. Lai mājsaimniecība 1. aprīlī kļūtu par aktīvu tirgus dalībnieci, tai elektroenerģijas pārdevējs ir jāizvēlas līdz 15. martam. Kad izvēlēts vispiemērotākais piedāvājums, tad jāsazinās ar tirgotāju un jānoslēdz elektroenerģijas pārdošanas līgums. Jāņem vērā, ka piedāvātās cenas var būt fiksētas vai mainīgas, piesaistītas biržas cenām. Pirmo divu gadu laikā pēc līguma noslēgšanas tirgotājs var paredzēt sankcijas par līguma laušanu. Šis nosacījums gan neattiecas uz universālo pakalpojumu. Proti, gadījumos, kad jauns līgums nebūs noslēgts un iepriekšējā līguma termiņš būs beidzies, elektroenerģiju aizvien piegādās tās pēdējais pārdevējs. Svarīgi, ka no elektroenerģijas gala cenas, mainīgā daļa – elektrības cena – veido vien aptuveni vienu trešdaļu.
Brīvais elektroenerģijas tirgus nozīmē caurredzamāku elektrības cenu, tomēr jārēķinās arī ar sadārdzinājumu par 7 – 12%, vakar apstiprināja Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktore Rota Šņuka. Tiem patērētājiem, kas gada laikā tērēja līdz 1200 kWh (izmantoja vien tā saucamo “Starta” tarifu), sadārdzinājums būs 40% liels. Naudas izteiksmē tas nozīmē ik mēnesi papildus vidēji piecus eiro lielu maksājumu.
Mazturīgajiem iedzīvotājiem elektroenerģijas rēķinu nomaksai paredzēts vairāk nekā 5 miljonu eiro atbalsts. A/s “Latvenergo” līdz šim gadā mājsaimniecību tarifu subsidēšanai tērēja 20 miljonus latu, bet šajā gadā par šo summu samazinātas subsīdijas uzņēmumam piederošajām koģenerācijas stacijām.
Igaunijā mājsaimniecības brīvajā elektroenerģijas tirgū iekļāvās pērn 1. janvārī. Kopš tā laika savu elektrības piegādātāju nomainīja 6% mājsaimniecību. Salīdzinājumam – Somijā to izdarījušas 8% mājsaimniecību.
Patlaban elektrību mājsaimniecībām Igaunijā pārdod astoņi tirgotāji. “Eesti energia” meitas uzņēmums SIA “Enefit” informē, ka Igaunijas mājsaimniecību tirgū vispieprasītākie ir fiksētas cenas līgumi, kurus izvēlas 73% klientu. Vienlaikus aptuveni piektdaļa jeb 19% izvēlējušies spot cenas līgumus, kuros elektrības izmaksas ir piesaistītas svārstībām biržā. Savukārt 8% patērētāju izvēlas līgumus, kuros fiksētā cena ir kombinēta ar spot cenu. 2013. gada beigās 93% Igaunijas mājsaimniecību patērētās elektroenerģijas pirka atvērtajā tirgū, bet 7% kā universālu pakalpojumu, kas Igaunijā līdzinās Latvijas pēdējās garantētās piegādes risinājumam biznesa klientiem.
Jānis Bethers, SIA “Enefit” valdes priekšsēdētājs, informē, ka Igaunijas mājsaimniecību tirgū konkurē astoņi elektroenerģijas tirgotāji, kas kopumā piedāvā vairāk nekā 80 dažādu līgumu variantus un aktīvi strādā ar patērētājiem. Turklāt, lai arī 70% mājsaimniecību ir noslēgušas līgumu ar vadošo elektroenerģijas tirgotāju “Eesti Energia”, interese apgūt citu tirgotāju piedāvājumus ir samērā augsta. Fakts, ka patērētāji aktīvi izmanto līgumus ar dažādiem cenas noteikšanas modeļiem, pierāda, ka jau pirmajā darbības gadā jaunatvērtam tirgum ir visas iespējas kļūt par aktīvu vidi tirgotāju un patērētāju sadarbībai.
