Līdz 1.martam atliks “nolikto atslēgu principa” spēkā stāšanos 0
Valdība šodien akceptēja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz līdz nākamā gada 1.martam pārcelt tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu. Paralēli valdošās koalīcijas politiķi jau strādā pie likuma grozījumiem, lai šo banku un Valsts prezidenta Andra Bērziņa asi kritizēto principu padarītu no obligāta par izvēles iespēju.
Saeima 25.septembrī pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest “nolikto atslēgu principu”, kas būtu attiecināms uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.
Šos grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus, kas jāizdara līdz nākamā gada sākumam.
Tieslietu ministrijas preses pārstāve Laura Majevska skaidroja, ka Saeimas pieņemtajiem grozījumiem bija paredzēts stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī, taču ņemot vērā, ka nepieciešams grozīt Civilprocesa likumu, valdība šodien atbalstīja termiņa pārcelšanu uz nākamā gada 1.martu.
Šodien arī valdība akceptēja nepieciešamos grozījumus Civilprocesa likumā, lai ieviestu ne tikai “nolikto atslēgu principu”, bet arī virkni citus uzlabojumus maksātnespējas procesā, jo abi likumi šajā ziņā ir cieši saistīti, norādīja Majevska.
Saeima 25.septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu, ieviešot tā dēvēto nolikto atslēgu principu attiecībā uz parādnieka vienīgo mājokli.
Deputāti atbalstīja ieceri par “nolikto atslēgu principu” mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Tas nozīmē, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas. Šie likuma grozījumi būs attiecināmi tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.
Likuma izmaiņas paredz – ja parādnieks dzēsīs 50% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, privātpersonas parādu saistību dzēšanas plāna termiņš samazināsies līdz pusgadam līdzšinējā viena gada vietā. Ja privātpersona parādu saistību dzēšanas laikā neatkarīgi no savas gribas nespēs samaksāt 50% no kopējām parādsaistībām, parādu dzēšanas termiņš atkarībā no tā, cik parādnieks būs spējīgs maksāt pēc mantas izsoles, būs no viena līdz trīs gadiem.
Vēl deputāti vienojās par kompromisu saistībā ar ienākumu daļas novirzīšanu parāda nomaksai, ja parādnieks nav spējīgs segt vismaz 20% no kopējām saistībām. Līdz šim likumā bija noteikts, ka gadījumā, ja parādnieka saistības maksātnespējas pasludināšanas brīdī nepārsniedz 142 287 eiro, saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru pieprasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk par vienu trešdaļu no minimālās algas mēnesī līdz brīdim, kamēr paies divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas.
Grozījumi paredz arī samazināt parādsaistību slieksni, lai privātpersonas varētu iziet maksātnespējas procesu, no līdzšinējiem 7114 eiro uz 5000 eiro attiecībā uz parādiem, kas jau jāsamaksā, savukārt no līdzšinējiem 14 228 eiro uz 10 000 eiro attiecībā uz parādiem, kas iestāsies gada laikā.
Privātpersonas maksātnespējas laikā personai būs jāiemaksā depozīts Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā divu minimālo mēnešalgu apmērā kā atlīdzība par darbu maksātnespējas administratoram. Depozīta iemaksas kārtību noteiks Ministru kabinets. Pašlaik likums paredz, ka parādniekam ir jāpierāda, ka viņam ir līdzekļi, lai samaksātu par administratora sniegtajiem pakalpojumiem. Praksē nereti ir gadījumi, kad maksātnespējas procesa sākumā šī nauda tiek uzrādīta, taču pēc pakalpojuma sniegšanas persona to nespēj samaksāt.
Savukārt juridisko personu maksātnespējas procesos ar grozījumiem ir nodrošināta lielāka uzņēmumu aizsardzība tiesiskās aizsardzības procesa laikā un maksātnespējas procesa laikā.
