Pacienti, kas naudu iemaksājuši, vīlušies. Līdz 1. jūlijam pacientus nešķiros 0
“Runājot tautas valodā, jūtos piečakarēts, jo samaksāju 206 eiro brīvprātīgo veselības apdrošināšanas iemaksu. Ne reizi vien no paziņām dzirdēju: kāpēc tas jādara, tur taču tāpat nekas nesanāks! Tagad tie, kas neko nav samaksājuši, tik un tā saņems visu to, kas no janvāra bija paredzēts tikai sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem,” saka Andis, kurš ir pašnodarbināts un uzskata, ka tiem, kas nav maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas, tomēr kaut kas valstij ir jāsamaksā, lai tiktu pie ārstēšanās.
Vakar Saeima steidzamības kārtā grozīja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, atliekot divu medicīnas pakalpojumu grozu ieviešanu līdz 1. jūlijam. Likuma pārejas noteikumi paredzēja, ka tas jādara no šī gada 1. janvāra. Tā ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iniciatīva un īpaši komisijas priekšsēdētāja Andra Skrides (“AP”) virzīts priekšlikums.
Likuma grozījumu iemesls ir Nacionālā veselības dienesta (NVD) nespēja laikā saslēgt veselības aprūpes platformā visas nepieciešamās datu bāzes. Skride deputātiem skaidroja, ka tagad ārsti, nepildot to, ko tehniski nemaz nevar izpildīt, vairs nebūšot likumpārkāpēji. Savukārt NVD varēšot pilnvērtīgi sagatavoties sistēmas palaišanai. Iedzīvotāju reģistru uzturētāji, kuri datus vada manuāli, pusgada laikā to paspēšot izdarīt, savukārt ārsti un ārstniecības iestādes varēšot savlaikus integrēties NVD saslēgtajā elektroniskajā datu bāzē. Skride sacīja, ka likuma pilnveidošana turpināsies un “faktiski nevis brīvprātīgās, bet valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana”.
Pret pacientu dalīšanu divos grozos ir arī Skrides pārstāvētās partijas biedre topošā veselības ministre Ilze Viņķele.
Arī “AP” programmā ir ierakstīta apņemšanās nodrošināt valsts apmaksāto pakalpojumu grozu visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu ienākumiem un dzīvesvietas.
Atgādināšu, ka arī likums tāpat kā tā grozījumi tika pieņemts steigā, bet toreiz Veselības ministrija nestāvēja stingrās pozīcijās par veselības aprūpes pakalpojumu dalīšanu divos grozos – tiem, kas maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, un tiem, kas to nedara. Šāds dalījums bija valdību veidojošo partiju, darba devēju un arodbiedrības vienošanās. Noteicošais vārds bija uzņēmējiem, jo viņi uzskatīja, ja tiek palielinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas par vienu procentpunktu, tad tie, kas tās nemaksā, nedrīkst saņemt pilnībā visu to, ko saņem šo iemaksu veicēji.
Līdz šim brīvprātīgi savu veselību apdrošinājuši 5500 iedzīvotāju, kopsummā vairāk nekā par 797 tūkstošiem eiro, informēja NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga.
Lai šogad varētu saņemt pilnu medicīnas pakalpojumu grozu, bija jāsamaksā kopumā par diviem gadiem – 206,40 eiro jeb 51,60 eiro par pagājušo gadu un 154,80 eiro par 2019. gadu.
“Gan mans dzīvesbiedrs, gan arī pati katrs samaksājām 206 eiro, taču tagad, kad pēc izslimotas gripas dzīvesbiedram nepieciešama ehokardiogrāfija un kardiologa konsultācija, par valsts naudu tie pieejami pēc trim mēnešiem. Arī pati iepriekš esmu centusies pēc ģimenes ārsta norīkojuma tikt pie dažiem izmeklējumiem par valsts kvotām, bet bezcerīgi. Apdrošinies vai ne, bet tik un tā par ārstēšanos esam spiesti maksāt no sava personīgā naudas maka,” saka Sandra, kurai pieder mikrouzņēmums.
Veselības ministre Anda Čakša vakar deputātiem sacīja, ka viņa uzņemoties atbildību par laikā nepalaisto elektronisko sistēmu. “Es varu teikt, ka šodien un, iespējams, jau pat vakarā pilnīgi visi reģistri būs jau saslēgti un dos ļoti skaidras atbildes par to, kādā veidā kurš iedzīvotājs ir iesaistīts sistēmā. Sistēmas izveide bija ļoti smaga un ļoti grūti risināma, bet man jāsaka liels paldies visiem tiem, kas tajā ir bijuši iesaistīti. Un te es nerunāju tikai par IT speciālistiem, bet par pilnīgi visām ministrijām un iestādēm, kas iedevušas savus datus no reģistriem, lai šī lielā platforma, kāda līdz šim Latvijā nav bijusi, varētu tapt,” teica Čakša.
Atgādināšu, ka aizvadītā gada maijā valdība atļāva piešķirt VM no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem finansējumu 1 852 483 eiro, lai nodrošinātu Veselības aprūpes finansēšanas likumā minētās veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidi un uzturēšanu. Lielākā daļa – 1 634 270 eiro – bija paredzēta veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidei.
Saeimas deputāts Arturs Toms Plešs (“AP”) aizrādīja veselības ministrei, ka viņa nespējot nosaukt vismaz aptuveno ciparu, cik cilvēku nevarēs saņemt pilno veselības aprūpes grozu. “Te 80 tūkstoši, te 100 tūkstoši, te vēl kaut kāds cipars pagrābts. Atbildē uz saņemto pieprasījumu bija rakstīts (..), ka tie varētu būt aptuveni 60 tūkstoši. Tajā pašā laikā, kā rakstīts, 60 tūkstoši tie varētu nebūt, jo nav skaidrs, cik tad beigu beigās cilvēku no šiem 60 tūkstošiem strādā legālajā saimnieciskās darbības formā Latvijā, maksā nodokļus un var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, jo līdz šim brīdim nestrādā datu bāzes,” sacīja Plešs.
Ja iedzīvotājs vēlas atgūt brīvprātīgo iemaksu
* Ar iesniegumu jāvēršas NVD. Atmaksa tiks veikta mēneša laikā. Līdz šim saņemti 20 iesniegumi.
* Jāņem vērā, ka iedzīvotājam, lai viņš no 1. jūlija varētu saņemt pilno medicīnas pakalpojumu apjomu, būs jābūt apdrošinātam.
Avots: NVD
