Zemnieki saceļas 64
Briestošo situāciju kā neadekvātu vērtē biedrības “Zemnieku saeima” lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons: “Tas, ka jaunajam zemniekam, kurš strādā, spēkus nežēlodams, kuram ir trīs bērni un kurš sakopis aizaugušu zemi, nu jāmaksā valstij par it kā nodarītiem zaudējumiem 38 000 eiro sods, ir absurds! Problēma ir likumdošanā, kas pieļāva, ka šāda situācija vispār var rasties! Arī Valsts meža dienestam vajadzēja īpaši izvērtēt situāciju, kad zemei ir divi pilnvarnieki, nevis piespriest šādu sodu, un viss.”
Eksperts arī jautā – kā valdība un Zemkopības ministrija gatavojas īstenot 2020. gadā Lauku attīstības programmā un Nacionālajā attīstības programmā nosprausto mērķi: lauksaimnieciskajā ražošanā iesaistīt divus miljonus hektāru? Valstī ir aptuveni 300 000 ha neizmantotu lauksaimniecības zemju, no kurām apmēram trešdaļa ir aizaugusi. Pēc Zemkopības ministrijas redzējuma, jaunie Meža likuma nosacījumi attiecas uz apmēram 100 000 ha lauksaimniecības zemju.
Līdz šā gada beigām dabīgi apmežojušās lauksaimniecības zemes transformēšana par mežu vēl ir jāsaskaņo ar tās īpašnieku un notiek tikai tad, ja saņemta piekrišana, taču jau no nākamā gada 1. janvāra taksators to varēs darīt bez īpašnieka piekrišanas, informējot viņu par jau notikušu faktu. Tas nozīmē, ka tā daļa no 100 000 ha lauksaimniecības zemēm Latvijā, uz kurām saaugušas ne tikai ievas, kārkli un korintes, bet arī apses, bērzi un eglītes, automātiski pārvērtīsies par meža zemēm. Un līdumnieki varēs tikai noplātīt rokas… Varbūt priecāsies tie, kas līdz šim par saviem īpašumiem nav likušies ne zinis un maksājuši sodu par neapstrādātu lauksaimniecības zemi? Nez vai, jo tad būs jāmaksā sods par nekoptu jaunaudzi.
Tā kā grozījumi Meža likumā pirms trim gadiem netika saskaņoti ne ar vienu lauksaimniecības organizāciju, Zemnieku saeima ierosina steidzamības kārtā divos lasījumos veikt Meža likumā izmaiņas un laiku, kad aizaugušu lauksaimniecības zemi automātiski varēs pārvērst par meža zemi – 2015. g. 1. janvāri – nomainīt pret 2025. gada 1. janvāri, tādējādi dodot lauksaimniekiem vēl desmit gadus. M. Trons: “Kaut arī zemnieki valsts atbalstu par to nesaņem, ir tāda tendence – zemes masveidā tiek atgrieztas ražošanā. Ja tā nebūtu, tad mēs varētu piekrist – vairāk nespējam. Šajā gadā platībmaksājumiem pieteikti vairāk hektāru nekā iepriekš.”
Nepieciešamību pagarināt laiku, kurā atkarot aizaugušās zemes, uzrakstot vēstuli Zemkopības ministrijai, pieprasījušas Alojas, Ciblas, Ludzas un Krāslavas novada pašvaldības, bet šo tēmu par ļoti aktuālu un sāpīgu, vēloties kaut dažu gadu pagarinājumu, atzīst lauksaimnieki Rēzeknes, Riebiņu, Krāslavas novados un Latgales plānošanas reģionā.
