Līduma: Viss notiks – būs festivāls, filmas, viesi! 0
Šarlotes Līdumas vārds ilgu laiku saistījies ar kinofestivālu “Arsenāls”, kas pavasarī pēc daudzu gadu darbības tika slēgts. Šarlote teic – atgriezties festivāla peripetijās nevēloties, vienmēr ir labāk skatīties uz priekšu.
Un nākotne, protams, jau atkal saistīta ar kino – pavisam drīz, no 10. līdz 12. septembrim, kinoteātrī “K. Suns” sevi pieteiks gluži jauns projekts, kinofestivāls “FF Rīga”, kurā tā paša “Arsenāla” piemiņai pirmoreiz apvienojušies vairāki Eiropas kinofestivāli.
Kinofestivāls kā forma – šis jēdziens jau kļuvis par Šarlotes, diplomētas vācu filoloģes, dzīvesveidu, kas sakņojas bērnībā, kad apmeklēti leģendārie Valentīnas Freimanes kinolektoriji, kuros sešus gadus vecā Šarlote burtiski saslimusi ar kustīgā attēla mākslu. Šobrīd kino pazinēja spriež – iesaistīties nekomerciāla kinofestivāla veidošanā, iespējams, rosinot arī kāda druska misijas apziņas, liekot “atvilkt” šurp filmas, kas paplašinātu Holivudas kino industrijas pakļautībā turētā kino skatītāja apvārsni.
“Man ir žēl, ka pierodam pie viena standarta un neiedomājamies, ka var būt citādi. Tas padara dzīvi vienmuļāku. Mums šeit nav mazo kinoteātru, kādi ir Eiropas lielpilsētās katrā stūrī. Protams, var jau sludināt kino nāvi, interneta uzplaukumu, tomēr sajūta, kad kopā ar visiem esi kinoteātra tumsā, vērojot lielo ekrānu, ir neaizstājama pieredze.”
“Var jau gausties, ka nav “Arsenāla”, tomēr kaut kādā mirklī jāpieņem fakts, kāds tas ir. Esmu pietiekami daudz strādājusi “Arsenālā”, lai saprastu, kā funkcionē festivāls. Tas, ko es tur iemācījos, man ļoti palīdz arī tagad,” īsi nosaka Šarlote.
Atšķirība gan esot – šoreiz par visu festivāla rīkošanu no A līdz Z jāatbild pašai, pirmoreiz. “Šoreiz daru tādas lietas, ko “Arsenāla” laikā nedarīju pati, jo mana atbildība bija izvēlēties filmas. Protams, šajā nelielajā pasākumā vēl var viens izdarīt gandrīz visu, tomēr nākotnē ceru atrast pastāvīgu komandu.”
Jauno festivālu Šarlote dēvē par absolūti unikālu – “FF Riga” ir Eiropas festivālu reakcija uz “Arsenāla” slēgšanu (tā nosaukums šifrējams kā “Festivals for Riga”). Šarlote smaida, vasaras plāni, saule, jūra, saldējums un peldes, pateicoties Varšavas kinofestivāla direktora Stefana Laudina iniciatīvai, kārtējo reizi bijuši jāatliek. Jau jūlijā sācies septembrī gaidāmā festivāla maratons. “Sākumā neticīgi pateicos par iespēju uzrunāt Eiropas festivālus, taču, kad pēc e-pasta izsūtīšanas četru stundu laikā pieteicās pieci Eiropas festivāli ar vēlmi piedalīties, sapratu, tas ir nopietni un jāpieslēdzas “ar pilnu klapi”,” atzīst Šarlote. “To, ka šāda festivālu kopdarba pieredze līdz šim Eiropā nav bijusi, sapratu tad, kad sāka zvanīt žurnālisti no profesionāliem kino izdevumiem “Variety”, “Screen International”, “CineEurope”. Izrādās, viņiem šāds notikums ir tik interesants, kaut kas nebijis, ka man nakts vidū pienāk e-pasts no Ņujorkas, vēstot – tikko izlasīju interviju ar tevi, paldies! Patiesībā festivāla trijās dienās pat nevaru iekļaut visus pieteikušos festivālus.”
Šajā reizē “FF Riga” programmu – veltījumu “Arsenālam” – izvēlējušies septiņi Eiropas kinofestivāli – Helsinku festivāls “Love and Anarchy”, “Crossing Europe Filmfestival Linz” Austrijā, Sofijas starptautiskais kinofestivāls, Prāgas starptautiskais kinofestivāls “FebioFest”, “Tallin Black Nights Film Festival”, Varšavas starptautiskais kinofestivāls, Transilvānijas kinofestivāls Rumānijā.
“Viņi apņēmušies segt tiesību maksu par filmām, arī viesu ierašanos. Man būs festivāls, viesi, filmas, viss notiks!” priecājas Šarlote. Individuāli “FF Riga” atbalsta arī Jevgēņijs Paškēvičs ar savu filmu “Golfa straume zem ledus kalna”, kā arī izcila Krievijas dokumentāliste Marija Razbežkina, kura piedāvās savu studentu filmu, fascinējošu dokumentālu darbu par pirmsvēlēšanu Krieviju, iemūžinot arī leģendāro “Pussy Riot” uzstāšanos.
Šarlote atzīst – apzināti vai ne, viņas kino gaume ir pietuvināta tieši “Arsenālam”, tālab jaunā festivāla mākslinieciskais kopsaucējs, sekojot “Arsenāla” tradīcijai, joprojām ir nekomerciāls, interesants kino, kas iepazīstina ar cilvēku dzīvi citās valstīs, dod iespēju novērtēt ārkārtīgi kolorītas dokumentālās filmas un spēlfilmas. “Deviņas filmas ir aptverams daudzums, lai redzētu, kas notiek citur Eiropā, turklāt neviena no filmām nav iepriekš Latvijā rādīta. Odziņu būs daudz. Iepriecina, ka festivālu atbalsta arī austriešu režisors Mihails Glavogers, kura filmas “Arsenālā” esam rādījuši vismaz četras reizes, un režisors pats vēlējās atbraukt.”
Tiesa, vai un kā “FF Riga” iedzīvosies Rīgas kultūras dzīvē, rādīs nākotne, tomēr Šarlote spriež – negaidītais ārvalstu atbalsts liekot domāt, ka nākotne ir iespējama. Un par nākotni jādomā jau šodien, to Šarlote Līduma iemācījusies Augusta Sukuta dzīves skolā. Allaž pirmsfestivāla darbu juceklī viņš uzsvēris – šis festivāls jau ir beidzies, jādomā pār nākamo. Un skaidrs – ir vajadzīga komanda. “Lai arī pašreiz viss festivāla finansējums nācis tikai no ārzemēm, ir ārkārtīgi daudz brīvprātīgo, kas ir pieteikušies, sameklējuši “feisbukā”. Cilvēku atbalsts un entuziasms šeit, Latvijā, dod motivāciju un entuziasmu kustēties uz priekšu.”
Bet tiem, kas jautā, vai mums vajadzīgs vēl kāds festivāls līdzās tai pašai “Baltijas pērlei”, Šarlote atbild ar pretjautājumu – vai vajadzīga kultūra, koncerti, mākslas izstādes? “Ja šo tautu grib redzēt kā no realitātes šoviem pārtiekošu, tādu, kas daudz nelauza galvu, tad varam klapēt ciet visu. Tas ir valsts attīstības koncepcijas jautājums. Valstij jābūt skaidrākai kultūrpolitikai. Līdz pasākumam ir vairākas dienas, vēl ceru arī uz vietējo atbalstu.”
