Lidsabiedrības nevar atļauties atmaksāt naudu 4
Pasažieriem viscaur Eiropā lidsabiedrības neizmaksā naudu par nenotikušiem lidojumiem, tā vietā piedāvājot to pašu lidojumu pārcelt uz vēlāku laiku vai t. s. vaučeru, ko pasažieris lidojumam var izmantot noteiktā laika periodā.
Vaučeri – tikai ar piekrišanu
Eiropas Savienības likumdošana skaidri vēsta, ka lidsabiedrībai pasažierim vajag piedāvāt lidojuma pārcelšanu vai naudas atmaksu. Tā kā lidojuma pārcelšana koronavīrusa dēļ bieži vien ir neiespējama, vienīgā iespēja paliek naudas atmaksa, savukārt vaučeri var piedāvāt tikai ar pasažiera piekrišanu. Atteikšanās izmaksāt naudu ir likuma pārkāpšana. Lai likums netiktu pārkāpts, lidsabiedrības uz koronavīrusa krīzes brīdi lūgušas Eiropas Komisijai grozīt likumdošanu. EK gan savu nostāju nemaina – ja pasažieris vēlas naudu, lidsabiedrībai lūgums jāizpilda.
ES valstu satiksmes ministri jau norādījuši, ka pasažieri nevar cerēt uz parasto kompensācijas mehānismu darbību, kas paredz lidsabiedrībai pasažierim izmaksāt līdz 600 eiro lielu naudas summu, ja lidojums ticis atcelts. Ministri to argumentē tieši ar vīrusa izraisītajām problēmām, tomēr tas nenozīmē, ka likums pavisam atcelts – pasažieriem joprojām ir tiesības saņemt naudu.
Maksimālo summu saņemt nevarēs
Daudzas lidsabiedrības nemaz nepiedāvā atmaksāt naudu, tādā veidā neievērojot likumdošanu. Protams, lidsabiedrības šādu praksi piekopj ne aiz laba prāta – jau iemaksātā nauda par biļetēm kalpo kā finansiāls drošības spilvens, kas ļauj pārdzīvot laiku, kurā pasažieru lidojumi faktiski nenotiek. Arī “Air Baltic” prezidents Martins Gauss norādījis, ka sagaida EK nostājas maiņu.
EK transporta komisāre Adīna Valeana norādījusi, ka EK nostāju nemainīs un turpinās uzraudzīt situāciju aviācijā, tostarp nacionālā līmenī pieņemtos lēmumus. “Es pilnībā apzinos, kādās grūtības nonākušas lidsabiedrības. Mēs jau esam pieņēmuši dažāda veida atbalsta pasākumus kompāniju atbalstam, piemēram, esam atcēluši prasību lidsabiedrībām aktīvi izmantot tām piešķirtās zonas lidostās, tāpat dažu valstu valdības lūgušas atļauju apturēt kompensāciju izmaksu. Komisijā arī izstrādājām ekonomikas atbalsta pasākumus, panācām labāku piekļuvi finansējumam un izstrādājām pagaidu valsts atbalsta ietvaru, kas valstīm ļauj palīdzēt aviosabiedrībām novērst likviditātes problēmas.”
Kaut arī minētā likumdošana darbojas ES līmenī, to īsteno nacionālā līmenī. Tas nozīmē, ka neapmierinātajiem pasažieriem jāvēršas nevis Eiropas Savienības iestādēs, bet gan vietējā valdībā. Līdz ar to sanāk, ka lidsabiedrības šobrīd lobē gan vietējās valdības ignorēt likumdošanu, gan Eiropas Komisiju šo likuma prasību uz laiku apturēt. Piemēram, Nīderlande jau apturējusi kompensācijas noteikuma piemērošanu. Vai līdzīgi “Air Baltic” labā varētu rīkoties arī Latvijas valdība?
Vai valdība apturēs ES noteikumus?
Satiksmes ministrijā tiešā veidā uz to neatbildēja, bet norādīja, ka aviokompānijām vajag piedāvāt pasažieriem izvēles iespējas, lai kompensētu nenotikušus un atceltus reisus. Pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, arī “Air Baltic” kopumā piedāvājot šīs iespējas, t. sk. dāvanu kartes par lielāku summu nekā iegādātās biļetes cena. “Saprotams, ka laikā, kad lidsabiedrību ieņēmumi ir sarukuši līdz minimumam, iespēja visiem pasažieriem izmaksāt kompensāciju naudā ir ļoti apgrūtināta, tāpēc daudzas lidsabiedrības ir ierosinājušas uz laiku atteikties no šīs prasības. Šāds priekšlikums tiek apspriests arī Eiropas Savienībā, tomēr jāuzsver, ka svarīgi ir atrast pietiekamu līdzsvaru un ņemt vērā mazāk aizsargātās puses – patērētāju – intereses,” atbildēja ministrijā.
Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz strīdu risināšanas kārtību, kad patērētājs vispirms vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, lai risinātu strīdu, un tad, ja to neizdodas atrisināt, vēršas PTAC. Ārkārtējās situācijas laikā ministrija ir saņēmusi vairākas sūdzības par to, ka “Air Baltic” nav piedāvājis naudas atmaksu. Vienlaikus pasažieriem jāņem vērā arī tas, ka naudas atmaksa var aizņemt ilgāku laiku nekā parasti, atzina ministrijā.
