Lidostas attīstība netur līdzi pasažieru skaita pieaugumam 0
Bagāžas automatizētas šķirošanas neesamība, mazā reģistrācijas zāle un drošības kontrole – lidostas “Rīga” šā brīža sāpīgākie punkti, kuri, ņemot vērā arvien pieaugošo pasažieru skaitu, lidostas “karstākajās” dienās arī šogad radīja dažādas problēmas, vēstīts “Latvijas Avīzes” pielikumā “Latvijas Bizness” (“LB”).
Kamēr ar lidostas pasažieru zonu pēc Ziemeļu piestātnes atklāšanas 2016. gadā viss ir kārtībā, tai nodrošinot 7 līdz 10 miljonu pasažieru gadā veiksmīgu apkalpošanu, publiskā daļa ar reģistrāciju zāli, biļešu skenēšanas zonu un drošības kontroli nav būtiski mainījusies kopš 1974. gada.
Visas šīs zonas ir paredzētas tikai 3,5 miljonu pasažieru apkalpošanai, lai gan tajās jau šobrīd ik gadu apkalpo vairāk nekā 4,3 miljonus. Savukārt kopējais lidostā apkalpoto pasažieru skaits 2017. gadā bija 6,1 miljons cilvēku, un šis skaitlis vēl palielināsies.
Gaida “Rail Baltica” projekta realizāciju
Lidostas “Rīga” pārstāve Laura Karnīte “LB” sacīja, ka ilgtermiņa risinājums ir vērienīgais pasažieru termināļa paplašināšanas projekts jeb tā dēvētā 6. kārta. Tas būs moderns un daudzfunkcionāls pasažieru apkalpošanas komplekss, kas būs savienots ar “Rail Baltica” dzelzceļa staciju.
Komplekss ietvers plašu un modernu reģistrācijas zāli un drošības kontroles zonu, piedāvās jaunas iepirkšanās iespējas, kafejnīcas un restorānus. Tāpat kompleksā atradīsies plaša bagāžas saņemšanas zāle un mūsdienīgas bagāžas šķirošanas telpas. Kompleksa kapacitāte būs ap 10 miljoniem pasažieru.
Šobrīd projektā notiekot projektēšanas konkursa otrās kārtas pretendentu izvērtēšana, bet jaunās pasažieru termināļa publiskās daļas būvniecību plānots pabeigt 2022. vai 2023. gadā – vienlaikus ar “Rail Baltica” dzelzceļa savienojumu un staciju.
Abi šie objekti būs savstarpēji integrēti, veidojot multimodiālu satiksmes centru. “Kad šis projekts būs pabeigts, Rīgas lidosta būs pilnībā izmanījusies, jo runa ir ne tikai par jauna termināļa izbūvi, bet arī būtiskām izmaiņām piebraukšanas ceļos, stāvvietās, sabiedriskajā transportā utt.,” sacīja lidostas pārstāve.
Bet ko darīt tagad? L. Karnīte sacīja, ka lidosta meklē arī īstermiņa risinājumus.
“Pagājušā gada vasarā tika paplašināta drošības kontroles zona, tādējādi atrisinot jautājumu par rindām uz drošības kontroli – šogad saskaņā ar mērījumiem vidējais gaidīšanas laiks drošības kontrolē ir četras minūtes, kas ir ļoti labs rādītājs, salīdzinot ar citām līdzīga pasažieru apjoma lidostām.
Lai uzlabotu drošības caurlaides spēju, lidosta vērtē modernāku tehnoloģiju ieviešanu, piemēram, līdz gada beigām plānojam iegādāties jaunākās paaudzes ķermeņa skenerus. Līdz nākamā gada vasaras sezonai plānots celt arī reģistrācijas zonas kapacitāti, izvietojot papildu reģistrācijas galdus.
Tāpat nākamgad, ņemot vērā aizvien pieaugošo tranzīta pasažieru plūsmu caur lidostu “Rīga” un atbalstot Valsts robežsardzi, plānots izbūvēt papildu robežkontroles kabīnes.
Sadarbībā ar robežsardzi lidosta arī strādā pie projekta, kura rezultātā lidostā tiks uzstādīti tā dēvētie “e-vārti” automātiskajai dokumentu kontrolei. Visbeidzot – plānots arī ierīkot pašapkalpošanās bagāžas nodošanas vietas: šobrīd šis projekts ir saskaņošanas procesā ar aviokompānijām.”
Kas attiecas uz bagāžas pārkraušanu, lidostas pārstāve norādīja, ka Rīgas lidostas bagāžas pārkraušanas sistēma daudz neatšķiroties no citām lidostām. Tā tikai jāpadara efektīvāka, kamēr nav pabeigti apjomīgie “Rail Baltica” plāni.
Pēc lidostas pārstāvju teiktā, veikt lielus kapitālieguldījumus pašreizējā bagāžas infrastruktūrā, ņemot vērā, ka jau 2023. gadā 6. kārtas ietvaros tiks izbūvēta pilnīgi jauna bagāžas šķirošanas un saņemšanas infrastruktūra, nebūtu saimnieciski lietderīgi, tomēr lidosta strādā pie risinājumiem, lai ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem esošo infrastruktūru padarītu efektīvāku.
Piemēram, ir plānots pagarināt bagāžas lentes Šengenas bagāžas saņemšanas zālē, lai uz tām varētu izvietot vairāk somu, līdz ar to paātrinot un padarot ērtāku bagāžas saņemšanas procesu.
Tāpat ir plānots paplašināt bagāžas šķirošanas zonu, šim nolūkam izmantojot bijušo A izlidošanas sektoru, kas šobrīd vairs netiek intensīvi izmantots gaisa kuģu apkalpošanai.
Bagāžas šķirošanas automatizācijas idejai jau vairāk nekā 10 gadi
Kā situāciju vērtē transporta eksperts Toms Purgailis? Viņš uzsver, ka Ziemeļu piestātne nenoliedzami bija nepieciešama, arī pirms tam realizētā perona un manevrēšanas ceļu rekonstrukcija. Taču ar šiem projektiem nav pietiekami.
“Pēc iespējas ātrāk jāveic jaunas reģistrācijas un bagāžas šķirošanas zāles būvniecība, jo praktiski vienīgais veids, kā bagāžas apstrādi paātrināt, ir ieviest bagāžas automātiskās šķirošanas sistēmu, kas aizņem daudz vietas.
Šī problēma nav pirmo gadu, arī pasažieru skaits tuvākajos gados vēl pieaugs, bet paplašinājums vēl netiek celts, kas nozīmē līdzīgas problēmas arī nākamajās vasarās,” teica T. Purgailis.
Viņš arī atgādināja, ka ideja nav nekāda jaunā, jo par šādas sistēmas nepieciešamību runāts jau 2007. gadā, solot to ieviest 2010. gadā.
Tāpat viņš uzskata, ka jau esošajā terminālī varētu ieviest pašapkalpošanās risinājumus bagāžas reģistrācijai un ceļošanas dokumentu pārbaudēm, kas samazinātu nepieciešamo darbinieku skaitu un rindas.
Viņš uzsver, ka prioritāte noteikti būtu jauna reģistrācijas zāle ar bagāžas šķirošanas sistēmu, taču viņš šobrīd šīm problēmām neredz pat pagaidu risinājumu.
Kas attiecas uz lidostai piegulošo transporta sistēmu, kas gan tiešā veidā uz lidostu neattiecas, jo par to jārūpējas apkārtējām pašvaldībām un Autotransporta direkcijai, viņš uzsvēra, ka uz lidostu būtu jānozīmē daudz vairāk autobusu, kuri brauktu ne tikai vienā maršrutā, kā šobrīd to dara 22. autobuss, bet kursētu arī no citiem lielākajiem Pārdaugavas mikrorajoniem.
“Pēc iespējas vairāk pasažieru līdz un no lidostas būtu jānogādā ar sabiedrisko transportu, lai izvairītos no sastrēgumu un stāvvietu problēmām pie lidostas. Situāciju, protams, uzlabotu dzelzceļa savienojuma projekts, tomēr tas nepalīdzēs visiem virzieniem un ir sagaidāms tikai pēc vairākiem gadiem.
Uz vairākām pasaules lidostām, sevišķi tām, kas atrodas tuvu pilsētai, ir uzbūvēti gājēju un velosipēdistu ceļi. Pasažieri uz lidostām dodas arī no tuviem rajoniem un ne vienmēr ar koferiem, tāpēc, attīstoties velokultūrai Rīgā, pēc šāda droša velo un gājēju ceļa ir nepieciešamība arī šeit,” uzskata Toms Purgailis.
