Lidosta “Rīga” pērn apkalpojusi pusi no Baltijas lidostu pasažieriem un kravām 0
Starptautiskā lidosta „Rīga” 2017.gadu ir noslēgusi ar ievērojamu pasažieru skaita un aviokravu pieaugumu, apkalpojot pusi no kopējā Baltijas valstu lidostu pasažieru un kravu apjoma, liecina lidostas apkopotā statistika par pērnā gada darbības rezultātiem.
Kā portālu la.lv informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte, sasniedzot jaunu rekordu, 2017.gadā lidosta “Rīga” ir apkalpojusi 6 097 765 miljonus pasažieru – par 12.9% vairāk nekā 2016.gadā. Savukārt kravu apjoms lidostā pērn pieaudzis par gandrīz trešdaļu, veidojot 51% no Baltijas valstu aviokravu tirgus.
“Analizējot pagājušā gada datus, īpaši priecē stratēģiski nozīmīgais tranzīta pasažieru skaita pieaugums, kas pērnā gada decembrī sasniedza 2017.gada visaugstāko rādītāju, palielinoties par gandrīz 40%. Vidēji tranzīta pasažieru īpatsvars pērn lidostā “Rīga” bija 29%, pieaugot par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar 2016.gadu. Arī tiešo pasažieru skaits pērn audzis par 11,6%. Aviācijas nozare attīstās arī reģionā kopumā – Baltijas valstu lidostās pasažieru skaits pērn pieaudzis par 12,5%, sasniedzot 13,7 miljonus pasažieru,” vērtē starptautiskās lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.
Visvairāk pasažieru jūlijā
Mēneša griezumā visvairāk pasažieru lidosta apkalpoja pērnā gada jūlijā, kad Rīgu savam ceļojumam izmantoja 646 268 pasažieru. Vidēji ik mēnesi lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru. No kopējā pasažieru skaita 53,3% pārvadāja nacionālā aviokompānija airBaltic, 15,7% – Īrijas zemo cenu aviosabiedrība Ryanair, bet 9,1% – Ungārijas zemo cenu aviokompānija WizAir.
Populārākie galamērķi 2017.gadā bija Londona, Maskava un Frankfurte. Maskavas virzienā bija vērojams 11,5% pasažieru pieaugums, kas saistīts ar transfēra pasažieru pieaugumu šajā virzienā par 18,3% un tiešo pasažieru pieaugumu par 9,1%. Populārākie tranzīta galamērķi, kurp pasažieri visbiežāk ceļojuši caur lidostu “Rīga”, pērn bija Tallina, Viļņa, Maskava, Helsinki un Sanktpēterburga.
Strauju pieaugumu 2017.gadā lidostā “Rīga” piedzīvoja gaisa kravu apkalpošanas tirgus, apkalpoto kravu apjomam pieaugot par 29,2%. To veicināja gan aviokompānijas “Turkish Cargo” pirmā Baltijā regulārā kravas reisa atklāšana, gan arī veiksmīgais “Latvijas Pasta” sadarbības projekts ar e-komercijas gigantu “Alibaba”, kā rezultātā Rīgas lidostā tika apkalpotas pasta kravas no Ķīnas.
Jauna ventilācija un krēsli
Lai nodrošinātu aizvien pieaugošās ceļotāju plūsmas ērtības, lidosta 2017.gadā īpaši pievērsās tieši pasažieru termināļa pilnveidošanai – tika izbūvēta jauna ventilācijas sistēma reģistrācijas zālē, paplašināta drošības kontroles zona, iegādāti jauni krēsli uzgaidāmajām zālēm un iekāpšanas sektoriem. Taču visvairāk pasažieri ir novērtējuši lidostas veikumu, piedāvājot aizvien plašākas iepirkšanās, izklaides un pakalpojumu iespējas. Pēc plašas pārbūves izlidošanas zonā lidostā ir gan atvērta jauna, plaša biznesa zāle, dažādi veikali un kafejnīcas, gan arī pasažieriem tiek piedāvāti nebijuši pakalpojumi: SPA un skaistumkopšanas salons, kā arī specializētā vīriešu frizētava.
2017.gadā no lidostas “Rīga” tika atklāti teju 20 jauni galamērķi, un vairākas aviokompānijas ir jau izziņojušas jaunos maršrutus – Lisabona, Kutaisi, Gdaņska, Bordo, Malaga un citi.
2018.gadā un turpmākajos gados lidosta “Rīga” turpinās pasažieru termināļa attīstību, paplašinot pasažieru reģistrācijas zāli, bagāžas saņemšanas un šķirošanas zonas, drošības kontroles zonu, kā arī izbūvējot daudzstāvu autostāvvietu un savienojumu ar jaunbūvējamā Eiropas sliežu ceļu platuma projekta “Rail Baltica” Rīgas lidostas staciju. Jau vēstīts, ka “Rail Baltica” projekta ieviesēja “Eiropas Dzelzceļa Līnijas” un starptautiskās lidostas “Rīga” parakstītais sadarbības memorands paredz, ka “Rail Baltica” RIX stacijas izbūve un pilnvērtīga tās integrācija lidostas teritorijā noslēgsies 2023.gadā.
Vienlaikus tiek īstenota arī Kohēzijas fonda projekta 2.kārta, kuras ietvaros paredzēts uzlabot civilās aviācijas drošību lidostā: izbūvēt neatliekamās medicīniskās palīdzības un aviācijas glābšanas un meklēšanas helikopteru nosēšanās laukumu, kā arī iegādāties sprāgstvielu atklāšanas sistēmas iekārtas. Tāpat ar Kohēzijas fonda atbalstu plānots īstenot pasākumus lidostas saimnieciskās darbības uzlabošanai: izbūvēt vēl vienu peronu manevrēšanas ceļa ātro nobrauktuvi un modernizēt manevrēšanas ceļus, pārbūvēt lidlauka publiskās daļas pievedceļus, rekonstruēt tehniskā servisa ēku, kā arī modernizēt lietus ūdens kanalizācijas sistēmu un apgaismojuma infrastruktūru.
