Rīgas lidostā aiz taksometru “zelta joslas” – viss pa vecam vai situācija uzlabojusies? 1
Kopš pagājušās svētdienas, 15. septembra, lidostā “Rīga” taksometru pārvadājumi notiek saskaņā ar valdības noteikto jauno kārtību, kas būtībā ir līdzīga tai, kāda pastāvēja līdz 2017. gadam. Arī tad priekšrocības pasažieru apkalpošanā bija paredzētas tiem pārvadātāju uzņēmumiem, kas spēja izpildīt paaugstināta servisa prasības un garantēja pasažieru kulturālu apkalpošanu.
Atbilstoši grozījumiem Autopārvadājumu likumā un Ministru kabineta noteikumiem tagad pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru lidostas “Rīga teritorijā” var veikt tikai pārvadātāji vai uz līguma pamata izveidotas pārvadātāju apvienības ar speciālām licences kartītēm. Likumdevēji paredzējuši, ka šīs speciālās licences izsniedz un atbilstību kontrolē Rīgas plānošanas reģiona administrācija.
Pretendentiem jāizpilda vairāki kritēriji: jāapliecina spēja taksometru pakalpojumus nodrošināt visā lidostas darba laikā, spēja apkalpot personas ar invaliditāti, kā arī nodrošināt taksometrus ar 5–8 pasažieru sēdvietām un bērnu sēdeklīšiem.
Tāpat noteikts ierobežojums autotransporta līdzekļa vecumam – tas nedrīkst pārsniegt piecus gadus.
Divas dienas pēc jaunās kārtības stāšanās spēkā speciālās licences kartītes bija izsniegtas 86 taksometriem. Pirmie paaugstinātās prasības bija izpildījuši uzņēmumi SIA “Red Cab lidosta” un AS “Rīgas Taksometru parks”, apvienojoties zem zīmola “Red Cab” un saņemot licences 63 saviem taksometriem. Kā nākamie jaunajai kārtībai kvalificēti zīmola “Baltic Taxi” 23 spēkrati. Abas pārvadātāju apvienības licenču izsniedzējus jau informējušas, ka kārto formalitātes arī citiem saviem transporta līdzekļiem.
“Baltie” un “melnie” taksometri
Apmeklējot lidostu, jāatzīst, ka kopējā aina pagaidām neko daudz nav mainījusies – lielajā stāvvietā aiz barjerām redzami ne tikai “Red Cab” sarkanbaltie un “Baltic Taxi” zaļie, bet arī visu citu iespējamo krāsu un “zīmolu” taksometri un tikpat krāsainie šoferi.
Izrādās, ka jaunā kārtība attiecas tikai uz pašu pirmo iebrauktuvi lidostas stāvlaukumā jeb taksistu valodā – “zelta joslu”, kas veido pirmo rindu pie centrālās Rīgā ielidojošo pasažieru izejas. Tur viss saskaņā ar jauno kārtību: šoferi formās, tikai sarkanās un zaļās mašīnas, taksisti koleģiāli “pašregulējas”, lai rindā vienlaidus nebūtu, piemēram, tikai sarkanbaltie auto un otrādi.
Pārējā daļa ir publisks maksas stāvlaukums, kur iebraukt un apstāties aizliegt nevar nevienam, un tur tad arī drūzmējas no “zelta joslas” tagad oficiāli izstumtie.
Cīņa par labākajām pasažieru gaidīšanas vietām, izmantojot gan likumdevēju lobēšanu, gan kriminālas metodes (konkurentu automašīnu dedzināšanu un šoferu iebaidīšanu, maksāšanu “jumtiem” u. c.) turpinās no deviņdesmitajiem gadiem.
Karstākie taksistu cīņu punkti parasti ir visas pasažieru stacijas, kā arī Vecrīga – it sevišķi brīvdienu vakaros, kad “jāsadala” un jāizvadā izklaides alkstošā publika. Tur, kur nav speciāla likumdevēju regulējuma, kārtību nereti joprojām ievieš “jumts”. Par to klīst “melno mersedesu” taksometru leģendas, no kā arī “tautā” radies sadalījums: ir “baltie taksometri”, kas maksā nodokļus valstij, un “melnie taksometri”, kas izvēlas maksāt “jumtam”.
Par šiem procesiem ne tikai baumo, bet arī zina atbildīgās amatpersonas. Piemēram, satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kad šā gada 12. februārī Latvijas Taksometru arodbiedrība bija sarīkojusi piketu pie Satiksmes ministrijas, situāciju nozarē “LTV1” publiski komentēja šādi: “Es sarunas ar taksometru mafiju nevedu, es vedu sarunas tikai ar tiem uzņēmumiem, kas kārtīgi nomaksājuši nodokļus un par kuriem nav pārmetumu ar pasažieru apkrāpšanu. Man mērķis ir izsvērt un izvākt visu drazu, kas tur ievākusies, ārā no lidostas. Paredzēt, lai pasažieri nav vairāk apkrāpti nedz lidostā, nedz pie pasažieru ostas, nedz kur citur Latvijā, ar to es arī visu laiku nodarbojos.”
Līdzīgu viedokli ministrs bija paudis Latvijas Radio: “Mums ir informācija, ka taksometru arodbiedrības pārstāv to daļu, par kuriem ir sūdzības par pakalpojumu kvalitāti, augstiem rēķiniem un “jumtošanu”.”
Lidostā “Rīga” šī priekšvēsture un tagadējā situācija ir vēl komplicētāka. Paaugstināto prasību kārtību, kādu bija noteikusi lidostas administrācija, pirms diviem gadiem atcēla tiesa, pamatojoties uz kāda taksista iesniegto sūdzību par brīvas konkurences ierobežošanu. Pirms tam šo pašu sūdzību rūpīgi bija pētījusi Konkurences padome un atzinusi, ka lidostai tomēr ir tiesības savu kārtību noteikt, jo stāvlaukums esot tās teritorija.
Savukārt tiesa pēc tam izlēma, ka stāvlaukums ir publiski pieejama teritorija un lidostai paaugstinātās prasības jāatceļ.
Tagad šī kārtība principā atkal ir atjaunota un, šķiet, juridiskais kāzuss risināts tādā veidā, ka likumdošanā speciāli lidostai iestrādāts termins “ierobežota piekļuve publiski pieejamā teritorijā”, savukārt kārtību šajā teritorijā, “zelta joslu” ieskaitot, regulē nevis lidostas dienesti, bet Mārupes pašvaldības un valsts policija.
Teorētiski kopīgā stāvvietas daļa nav paredzēta taksometriem, un tiem nevajadzētu “drūzmēties” iespējami tuvāk “zelta joslai”, tādējādi traucējot, piemēram, lielo autobusu vai jebkura cita lidostas apmeklētāja transporta kustību. Taču praktiski viņiem neko daudz policisti nevar padarīt, jo pasažieriem jau nevar aizliegt uz lidostu izsaukt aplikāciju un zemo cenu taksometrus. Parasti šie taksisti savus klientus lidostas teritorijā gan iemanījušies paņemt visur citur, tikai ne stāvlaukumā aiz barjeras, jo tur par izbraukšanu jāsāk maksāt tūlīt pēc desmit minūšu gaidīšanas, bet tajā klienti, kuri rēķinās ar zemo cenu pakalpojumu sniedzējiem, nemaz nav ieinteresēti.
Savukārt tiem taksistiem, kuri kārtībniekiem tikai “tēlo”, ka ir izsaukti, šis apstāklis ir vienaldzīgs, jo viņi tur stāv cerībā tomēr sagaidīt savu “zelta tūristu”, kurš paies garām tagad priviliģētajiem konkurentiem, segs stāvvietas izdevumus un nesīs kāroto peļņu.
Pagaidām nekas neliecina, ka šī “raibā kārtība” tur varētu mainīties, arī visiem viena garantēta vai “godīga” samaksa par sniegto pakalpojumu nozarē esošo brīvās konkurences regulējumu dēļ nemaz nav iespējama.
Kā lidosta par taksometru pakalpojumu kārtību informē klientus, kāda situācija tagad ir kopumā, „LA” pastāstīja VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.
„Iepriekšējos divos gados lidosta saskārās tieši ar tām problēmām, par kurām jau brīdināja visos tiesvedības procesos. Proti, ļoti būtiski kritās pakalpojumu kvalitāte, pieauga risks ar neadekvāti augstām cenām īpašu ārvalstu tūristiem, parādījās arī drošības problēmas – ne pārāk augsts apkalpošanas kultūras līmenis šoferiem gan savstarpējās attiecībās, gan ar pasažieriem. Līdz ar to pieauga sūdzību skaits no vietējiem klientiem, ārzemniekiem, investoru padomes, arī vēstniecībām. Nebija patīkami, kad, iznākot no lidostas, pirmajā rindā cilvēki sastapās ar taksistiem treniņtērpos un vecām mašīnām. Tagad jaunais regulējums ir stājies spēkā un mēs nevaram paredzēt, vai to kāds atkal apstrīdēs,” sacīja Karnīte.
Lidosta tai noteiktās prasības ir izpildījusi, īpašās piekļuves zonā var iebraukt tikai tie taksometri, kuriem ir speciālas licences, un dažas dienas pēc regulējuma redzams, ka tajā zonā sniegto pakalpojumu kvalitāte ir krasi uzlabojusies, tā “LA” norādīja Karnīte.
“Pasažieru informēšanā par uzmanīgu taksometru izvēli praktiski nekas nav mainījies. Visās vietās terminālī, kur pulcējas cilvēki, stendos un monitoros vienmēr ir bijuši aicinājumi pirms taksometra pakalpojuma izvēles noskaidrot cenas. Faktiski tas ir vienīgais, ko saviem pasažieriem varam ieteikt, jo cenas var būt atšķirīgas, un tas nav aizliegts. Otrs, ko aicinām un atgādinām, ka pie mums klientiem nav obligāti jāņem pirmā mašīna rindā, kā tas ir daudzviet citur. Ja pakalpojums šķiet par dārgu vai mašīna nepatīk, pasažieris droši var iet un izvēlēties citu mašīnu. Citādi neko jaunu, piemēram, par vienu noteiktu cenu, pateikt nevaram, jo tāds ir pastāvošais regulējums,” sacīja Karnīte.
